Raksti

Miegs ap 3 mēnešu vecumu spēcīgi izmainās. Tas no haotiska, neparedzam nomodu - diendusu - naktsmiega sākuma sāk kļūt ritmiskāks. Divi iekšēji lielumi: cirkadianais ritms un nogurums rada milzu pārmaiņas vajadzībā pēc ritmiskuma un miega.

Gan pētījumos, gan dažādās bērnu miega grāmatās autori norāda: uzvedībai ir milzīga nozīme tajā, kā bērni aiziet gulēt. Šī joma aizvien vairāk sāk aktualizēties pēc bērna gada vecuma, bet tā ir līdzās esoša jau no bērna dzīves pirmajām dienām. Šis ieraksts par bērniem, kuri prot paust savu gribu.

Kas ir nakts šausmas, kā tās atšķirt no murgiem un kā ar tām tikt galā? 

Mazulim piedzimstot, katra ģimene atrod sev un mazulim ērtāko gulēšanas veidu – daži izvēlas gulēt kopā vienā gultā, citi jau no pirmajām dienām mazuli liek savā gultiņā vai arī piestumj to pie savas gultas. Varianti ir dažādi un tie visi ir pareizi, ja vien atbilst drošības prasībām un rada labsajūtu gan vecākiem, gan bērniņam. Tomēr pienāk diena, kad vecāki, ja gulējuši kopā ar mazuli, lemj par labu bērna likšanai viņa paša gultiņā.

Lai arī nav zinātnisku pierādījumu, ka miegs kustībā kavētu bērna attīstību, organizējot diendusas ratos, vecākiem ir jāapzinās, ka miedziņš būs nekvalitatīvāks. Taču tas nebūt nenozīmē, ka ir jāaizmirst par ratu pastaigām un 24/7 jāpaliek kopā ar bērnu mājās. Pirmkārt, ratu pastaigas jāuztver kā atelpas mirklis mammai, otrkārt, rati ir bērna pārvietošanās palīglīdzeklis

Lai arī miega kontekstā biežāk tiek runāts par mazuļiem līdz gada vecumam un viengadniekiem, arī divgadnieku vecāki nereti piedzīvo grūtības – mazo cilvēku ir grūti nolikt gulēt, viņš pretojas miegam, naktīs mēdz pamosties un nākt uz vecāku gultu. Kādēļ laikā, kad bērna miega struktūras jau ir gandrīz nobriedušas, rodas šādas grūtības un kā mēs kā vecāki varam savam bērnam palīdzēt? Šajā rakstā sniegšu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, pieskaršos teorijai un piedāvāšu arī praktiskos aspektus, ko divgadnieku vecākiem ieviest savā ikdienā. 

Runājot par bērnu miegu, arvien biežāk saņemu jautājumus par miega ciklu savienošanu. Proti, vecāki vēlas uzzināt, vai bērnam jāpalīdz salīmēt miega cikli, no kāda vecuma to drīkst nedarīt un vai tas ir jādara, taču šie nav vienkārši “jā/nē” jautājumi, bet gan tēma, kur būtu jāizvērtē dažādi faktori, kas saistīti ne tikai ar miegu, bet arī ar vispārēju bērna attīstību. Tādēļ šoreiz aplūkosim ne vien miega anatomiju, bet arī bērna attīstības un uzvedības aspektus, lai izprastu, vai un kādos gadījumos vecākiem būtu jāpalīdz bērniem saslēgt miega ciklus.

Ir reizes, kad diendusu atmešana notiek bez raizēm – viss sākas un beidzas nemanot. Taču, ja viss būtu tik vienkārši, šī tēma nebūtu viena no populārākajām sarunās ar ve cākiem. Pāreja no divām uz vienu diendusu parasti ir izaicinošākā – nojūk bērna ierastais dienas ritms, vecāki nevar saprast, ko darīt ar otro diendusu, jo bērnu nereti neizdodas nolikt gulēt. Arī uz nakti bērns var aiziet gulēt sev netipiski agri vai pretēji – ļoti vēlu, kā rezultātā arī nākamā diena kļūst neparedzama. Ko darīt apjukumā? Kā palīdzēt bērnam un sev? Kā noorientēties haosā, vienlaikus saglabājot mieru? Ja arī jūs saskaraties ar līdzīgiem jautājumiem un esat apjukuši, tad ziniet – jūs neesat vieni. 

Mēs nevaram izaudzināt bērnu, ne reizi nesaskaroties ar bērna raudāšanu. Tā ir plaša tēma, bet es šoreiz ļoti īsi un koncentrēti pievērsīšos tematam, ar kuru sastopos savā darbā – vecāku rīcība bērnu raudāšanas gadījumā. Izraudināšana un neļaušana raudāt.