Kas ir nakts šausmas, kā tās atšķirt no murgiem un kā ar tām tikt galā?

Murgi pēc būtības ir slikti sapņi

Cilvēks sapņo, tostarp arī murgo, miega cikla nobeigumā - seklajā jeb REM fāzē. Visbiežāk sliktos sapņus izraisa dienas gaitā piedzīvotās emocijas un notikumi. Bērni var sākt murgot ap 10 mēnešu vecumu – dažiem tas notiek agrāk, citiem – vēlāk. Pēc sliktajiem sapņiem mazie pamostas raudot, bet viņus var salīdzinoši viegli nomierināt un atkārtoti iemidzināt. Sliktos sapņus parasti var atcerēties, tāpēc tie bērni, kas jau prot runāt, var pastāstīt, ko viņi savos murgos ir redzējuši un piedzīvojuši. 

Nakts šausmas būtiski atšķiras no murgiem

Nakts šausmas vai bailes bērns piedzīvo nakts pirmajā daļā apmēram 60–90 minūtes pēc aizmigšanas. Proti, bērns tobrīd guļ visdziļākajā miega fāzē. Šie miega traucējumi raksturīgi mazuļiem no 9–10 mēnešu vecuma līdz pat pusaugu vecumam. Ja no murgiem bērni mostas, iepīkstoties vai ieraudoties, tad nakts šausmās viņi skaļi kliedz it kā kāds viņiem darītu pāri. Šķietamā mošanās ir pēkšņa, strauja, ātra un skaļa. Lai arī bērns ir ar vaļā acīm, viņu nekādi neizdodas pamodināt. Šim stāvoklim ir raksturīga agresīva un neadekvāta uzvedība – bērni mēdz ne tikai kliegt, bet arī spārdīties, sist, staigāt pa miegam (mēnessērdzība) u.tml., tā radot risku nodarīt sev pāri. Bērns piedzīvo nakts šausmas, kas var ilgt no dažām sekundēm līdz vairākām minūtēm, bet šausmas piemeklē arī vecākus, kas cenšas bērnu modināt, nomierināt un vēl ilgstoši mēģina saprast, kas notika un ko iesākt. 

Cēloņi var būt viegli identificējami un novēršami

Ja nakts šausmas bērnu piemeklē retumis, par to nav jāuztraucas. Visbiežāk tas notiek pārslodzes rezultātā īpaši, ja bērns ir jūtīgs, bet viņam apkārt ir daudz dažādu notikumu vai arī viņš dzīvo lielā ģimenē, kur gūst daudz iespaidu. Tāpat iemesls var būt mierīgā nomoda laika iztrūkums pirms došanās pie miera, attīstības lēcieni vai kādas lielas pārmaiņas mazuļa dzīvē. Principā, ja manāt, ka bērns naktī piedzīvo šo stāvokli, paanalizējiet iepriekšējās dienas, it īpaši pēdējā vakara, nomoda aktivitātes, lai saprastu, kas varētu būt bijis nakts baiļu cēlonis. Iespējams, mazulim bijuši kādi satraukumi, nav bijis gana laika, lai nomierinātos, vai arī bija problēmas ar aizmigšanu. Arī nobīdes no ritma, laika zonu maiņa, miega bads un pārgurums var izraisīt nakts šausmas, piemēram, ja ir pārāk īsas diendusas vai nekvalitatīvs, fragmentēts nakts miegs. 

Dažkārt iemesls var būt nopietnākas saslimšanas

Jebkuri miega traucējumi, tostarp nakts šausmas, visbiežāk ir simptomi citām problēmām vai saslimšanām. Ja nakts bailes ir regulāras un atkārtojas ilgstošu laika posmu, iesaku meklēt problēmas sakni, vēršoties pie ārstiem. Šādos gadījumos nepietiek ar bērna ritma sakārtošanu, ir nepieciešama fizioloģisku problēmu diagnostika un ārstēšana. Tās var būt elpošanas radītas problēmas. Piemēram, ja bērns krāc, guļ ar vaļā muti, tas ir pirmais, kas būtu jāpārbauda pie otolaringologa (LOR). Arī nemierīgo kāju sindroms un astroezofageālā refluksa slimība (GERS) var provocēt miega traucējumus. Piemēram, kuņģa atvilnis var izraisīt miega apnoju jeb elpošanas apstāšanos miegā, kas savukārt var provocēt nakts šausmas. Iemesli var būt dažādi, un visbiežāk vecāki paši jūt, ja viņu bērnam kaut kas nav kārtībā. 

Pieredze

Es nezināju, kas ar mani notiek, mana mamma arī ne. Bija mierīgas naktis, bet bija naktis, kad jau atkal modos no tā, ka mamma mani mierināja un pārģērba, jo biju aukstiem sviedriem klāta un pārbijusies. Katru reizi mamma satraukta mani mīļoja un jautāja, kas tas bija par sapni, bet es nekad, lai arī kā censtos, nevarēju atcerēties. Ar šiem “sliktajiem sapņiem” es sadzīvoju kopš sevi atceros līdz pat tīņu gadiem. Mamma atminas, ka tas sākās pēc smagas aklās zarnas operācijas, un arī neirologs jau pusaudžu vecumā minēja, ka, iespējams, es tās operācijas vidū pamodos no narkozes, tā gūstot psiholoģisku traumu. Tagad atskatoties, saprotu, ka tās bija nakts šausmas, kuras bērnības pirmajā daļā satrauca manu mammu, bet vēlāk radīja neērtības un kauna sajūtu man, jo baidījos nakšņot pie draudzenēm, lai tikai nakts vidū neattaptos kliedzam un visus pārbiedējot. Bija bail iet gulēt. Jā, iespējams, tās bija operācijas sekas, iespējams, vainojamas bija problēmas ar adenoīdiem un hroniskas iesnas. Lai arī kas tas būtu bijis, tas mitējās ap 15 gadu vecumu.

Kristiāna, 29

Būt klāt un palīdzēt pārvarēt nakts bailes

Kā jau minēju, nakts šausmas ir ne tik daudz biedējošas bērnam pašam, jo viņš parasti neko neatceras, kā viņa vecākiem, kuri nereti apjūk un nesaprot, kā palīdzēt savam bērnam. Tamdēļ vecāku galvenais uzdevums ir nomierināties, izturēt šo mirkli un uzmanīt, lai bērns nenodara sev pāri. Nemodiniet bērnu, bet esiet viņam līdzās, lai pēcāk palīdzētu atkārtoti iemigt. Miega medicīnas literatūrā nereti tiek rekomendēta tā dēvētā uzvedības terapija, kas paredz vieglu bērna pamodināšanu 10 – 15 minūtes pirms nakts šausmu epizodes sākuma. Tā kā šis stāvoklis iestājas vidēji vienā un tajā pašā laikā (60 – 90 minūtes pēc aizmigšanas), tad īsi pirms šī laika pamodiniet bērnu, maigi sabužiniet. Tā kā bērns tobrīd gulēs dziļajā miega fāzē, jums nesanāks viņu pamodināt pilnībā, taču mazais cilvēks nedaudz sarušināsies un ar jūsu palīdzību tiks pāri dziļajai miega fāzei, lai mierīgi gulētu tālāk. 

Sakārtots ritms un sakārtota vide

Ja bērns ir vesels un jūtas komfortabli, ir vairāki preventīvi pasākumi, kurus vecāki var veikt, lai mazinātu nakts šausmu risku vai, ja tās ik pa retam gadās, nodrošinātu, lai tās iespējami vieglāk pārdzīvotu gan bērns, gan vecāki:

• Metodisks darbs ar bērna nomoda un miega ritmu. Proti, ja bērns ir iedzīvojies miega badā, jāpagarina vai jāatgriež diendusas, jānodrošina visi nepieciešamie apstākļi, lai miegs – gan diendusas, gan nakts miegs – būtu kvalitatīvs. Tostarp, jāļauj bērnam pašam savienot miega ciklus, jānodrošina miega higiēna, jāievieš mierīgais laiks pirms miega u.tml.
• Miega rutīnas ievērošana – vecākiem ir konsekventi jāievēro bērna gulētiešanas paradumi. Arī tad, ja mazais cilvēks protestē, jāstrādā pie robežām, lai nodrošinātu laicīgu nakts miegu bērna vai lielajā gultā, nevis aizmigšanu no pārguruma pēc ilgstošas pretošanās. 
• Drošība (gulta - istaba - māja) – ja tomēr manāt, ka nakts šausmas ik pa brīdim piemeklē jūsu bērnu, nodrošiniet maksimāli drošu vidi: izvairieties no divstāvu gultām, mazākiem bērniem izņemiet no gultiņas visu, kas varētu apdraudēt mazuli un ar ko viņš varētu sevi savainot, piemēram, segas, spilvenus, rotaļlietas u.tml. Ja bērns guļ atsevišķā istabā, parūpējieties, lai uz grīdas nekas nemētātos, aizslēdziet dzīvokļa vai mājas ārdurvis utt.
• Vecāku izglītošana – jāsaprot, ka nakts šausmas ir miega traucējumi, kuru cēloņi var būt gan pavisam ikdienišķi un viegli risināmi, gan arī nopietnākas saslimšanas, kuru gadījumā nakts bailes var kalpot kā signāls, ka ir jāapmeklē ārsts.
• Demistifikācija – vecākiem un arī bērniem, kas piedzīvo nakts bailes, jāsaprot un jāskaidro, ka šie traucējumi nav kaut kāda psihes novirze un ka par tiem nav jākaunas. Pusaudzim, kurš regulāri piedzīvo nakts šausmas, būtu ieteicama psihologa konsultācija, lai bērns nenovērstos no vienaudžiem, domādamas, ka viņam ir kāda psihiska saslimšana.

Mamma zina labāk

Tādi vai citādi miega traucējumi piemeklē lielāko sabiedrības daļu. Visbiežāk tie ir nekaitīgi un pārejoši – pieaugušie atpūšas un sāk gulēt labāk, bērni izaug un miega problēmas pazūd. Tomēr ir reizes, kad tie ir viens no simptomiem kādai saslimšanai. Jā, varbūt dažreiz mūsu raizes par saviem bērniem ir nepamatotas (un labi, ja tā!) un citi pasmīkņā, ka šī nu gan ir traka māte, taču visbiežāk šādām raizēm ir pamats, kuru jūt un zina tikai mazuļa mamma vai tētis. Tamdēļ nereti tikai pēc vairāku speciālistu – pediatru, neirologu, LOR, miega konsultantu, gastroenterologu u.c. – viedokļu uzklausīšanas izdodas aizrakties līdz problēmas saknei un to veiksmīgi atrisināt. Cilvēka organisms ir komplicēts, viss ir savstarpēji saistīts, un, ja sabojājas vai salūst viens mazs zobratiņš, tas var ietekmēt visu pārējo mehānismu. Tāpat ir arī ar miegu – tas ir tikai viens no zobratiņiem, kas jāskatās lielā mehānisma kontekstā.