Šobrīd, kad informācija ir brīvi pieejama un bieži vien pretrunīga, mēdz iestāties apjukums. Lasot rakstus, grāmatas un klausoties dažādus podkastus, mēs it kā topam gudrāki, bet tad, kad dzirdētais ir jāsāk pielietot, iestājas apjukums. Man palīdz divas mantras: Lai sevi sadzirdētu, vajadzīgs klusums. Tas, ka kāds ļoti skaļi kliedz, nenozīmē, ka viņš stāsta patiesību, viņš vienkārši ir skaļš. Kā saprast, kas Tev der? Pēc būtības ir samērā vienkārši jautājumi, kuriem ir jāsaņem apstiprinoša atbilde:

• Vai tas, ko es izlasīju, vai tas man der?
• Vai tam ir nepieciešamie resursi (laiks vai cilvēku resurss)? 
• Vai mans bērns un es (mēs) esam tam gatavi?

Vai informācija Tev der?

Vienkārši, ne? Jā un nē. Ne velti pasaulē miega metožu grāmatas ir tik daudz un dažādas: gan ar saudzīgām metodēm, gan ar skarbām metodēm. Var izvēlēties to, kas atbilst vairāk Tavai vecākošanas nostājai, vai Tavām šī brīža vajadzībām. Uzsākot lasīt, vispirms uzdod jautājumu sev: vai izlasītais Tevi uzrunā, vai patīk, ir saprotams, Tev atbilstošs. Tieši ar tik vienkāršu jautājumu sākas izvēle. Tavas motivācijas pamatā var būt dažādi iemesli, tamdēļ nav pareizo vai nepareizo metožu – ir Tava motivācija un vai izvēlētā informācija Tev palīdz sasniegt mērķi. Pirms gala lēmuma, iesaku kādu laiku klusumā ar šo domu padzīvot. Tas nozīmē – kādas pāris dienas nemeklē vēl papildu informāciju, neskrollē ekrānus, necentieties atrast ārējos apstiprinājumus. Ir vajadzīgs tikai Tavs apstiprinājums. Tam vajadzīgs ir klusums, jo informācijas troksnī sevi ir grūti sadzirdēt. Visbiežāk, mammas intuīcija nostrādā pareizi.  

Vai Tev ir resursi? 

Šeit mēdz iekrist daudzi jaunie vecāki, īpaši mammas. Izvēloties sākt darbu ar miega optimizāciju, jāsaprot, vai Tev ir resursi, lai to paveiktu. Te nav runa par finansēm, bet gan tādām nematreālām vērtībām, kā laiks, partnera iesaiste un/vai atbalsts, emocionāla stabilitāte, neesi miega badā u.c. Būtu brīnišķīgi, ja pēc sarunas ar miega konsultantu, visas problēmas izgaistu! (Ir nācies dzirdēt, ka pēc konsultācijas, mammai neko nedarot, ir mainījies miega musturs bērnam). Ir metodes, kur ir vajadzīga partnera iesaiste vai arī daļa atbildības tiek nodotas citiem cilvēkie, ir metodes, kur mammai (galvenai piesaistes personai) ir jāizdara liels darbs, lai sakārtotu esošās problēmas. Tamdēļ ir vērts padomāt arī par šo aspektu. Mans iesteikums, pie jebkurām pārmaiņā, iesaisti partneri. Stāsti, dalies! Dažkārt, ārējie apstākļi - atgriešanās darbā, medikamentu lietošana - ir spēcīgs stimuls, lai sagrupētos un atrastu nepieciešamos resursus.

Vai Tu un Tavs bērns esat gatavi pārmaiņām?

Atrodot labu informāciju un apzinot resursu pieejamību, ne mazāk svarīgs faktors – vai Tu un Tavs bērns esat gatavi pārmaiņām. Vecāki nereti mēdz sajaukt gatavību pārmaiņām ar nepatiku. Tāpēc te ir būtiski atkal ieklausīties savā balsī, ko tā saka. Ja uzsākot pārmaiņas, Tu redzi, ka bērna uzvedība nomoda laikā krasi pasliktinās, zūd apetīte, ir nepārtraukti neapmierināts ar dzīvi, tad skaidrs, ka pārmaiņām bērns nav gatavs. Savukārt, protests, kas var izpausties raudot vai uzstājīgi pieprasot atpakaļ ierasto lietu kārtību, ir ļoti adekvāta reakcija no bērna puses. Ja nomoda laikā bērns turpina būt omulīgs, dzīvespriecīgs, ēd, aug, labi guļ, tad visticamāk, pārmaiņas viņam sagādā nepatiku, bet tām ir gatavs. Bērna protestēšana pārmaiņām var Tev izsaukt spēcīgas emocijas, tā var būt kā palaidējmehānisms Tavām iekšējām traumām vai piedzīvotam atraidījumam bērnībā, Tev var būt grūti izturēt notiekošo. Ja kaut ko šādu pamani, tad noteikti meklē palīdzību. Tu drīksti tā justies un drīksti apturēt pārmaiņu procesu sevis dēļ. Tu - pieaugušais - vadi pārmaiņas, esi bērnam kā bāka, kas rāda ceļu, tāpēc ļoti svarīgi, cik Tu esi gatava pārmaiņām.

Visbiežāk vecāki apjūk tieši šeit - vai es esmu tam gatavs? Esot ar sevi klusumā, ieklausoties domās, sajūtās, ir iespējams sadzirdēt pareizo atbildi.