Miegs ratos jeb miegs kustībā

Kādēļ pastāv uzskats, ka miegs ratos ir kaitīgs?

Pediatriskā novirziena miega literatūrā miegs ratos tiek attiecināts uz miegu kustībā (sleep in motion). Teorijā miegs kustībā – gan ratos, gan citos palīglīdzekļos (piemēram, šūpuļkrēsliņos) – neļauj bērnam ieslīgt dziļajā miegā, un, tā kā dziļais miegs ir nepieciešams bērna atpūtai, bērns, guļot kustībā, pilnvērtīgi neatpūšas. Otrs aspekts, par ko tiek kritizēts miegs kustībā, ir asociāciju veidošanās. Proti, tiek apgalvots, ka bērnam var izveidoties paradums aizmigt un saslēgt miega ciklus kustībā. 

Lai gan miega anatomija ir jāņem vērā, viss nav tik viennozīmīgi. Pirmkārt, mazulis (īpaši pirmajos dzīves mēnešos) dziļajā miega fāzē pavada salīdzinoši īsu laiku (apmēram 10 minūtēs). Jā, bērnam ir vajadzība pēc dziļā miega, taču nav tiešu zinātnisku pierādījumu, ka tā iztrūkums radītu kaitējumu bērna attīstībai. Otrkārt, nav teikts, ka ikvienam bērniņam radīsies asociācijas vai paradums, ja kāda no diendusām tiks organizēta ratos. Jā, tā var gadīties, īpaši, ja mazulis pēc dabas ir tendēts uz ritmiskumu un paradumiem, taču visi bērni nav vienādi un katram tas var izpausties citādi. Tātad arī teorijā miegs ratos ir nevis kaitīgs, bet drīzāk nevēlams. 

Diendusas ratos ne tik daudz mazulim, kā mammai

Bērnkopība nav tikai par un ap bērnu. Ikvienai mammai nepieciešams laiks sev un atpūtai, lai spētu pilnvērtīgi parūpēties par bērnu, un bieži vien tieši mazuļa diendusa ratos ir teju vienīgais brīdis diennaktī, kad mamma var sakopot savus iekšējos resursus. Tieši tas būtu labākais veids, kā uztvert ratu pastaigas. Proti, tam nevajadzētu būt laikam, kad mamma cenšas aizskriet uz veikalu pēc pārtikas vai nostaigāt desmit tūkstošus soļu, bet gan laikam, kad atpūsties – palasīt uz soliņa grāmatu, izdzert kafiju, paēst, parunāties ar draudzeni. Tad arī rati vairs nebūs kustībā – tos var nolikt ēnā, lai bērnam nebūtu karsti, tajos nespīdētu saule, apkārt nebūtu skaļu trokšņu u.tml.

Miegs kustībā dažādos vecumposmos

Pirmajās dzīves nedēļās bērns lielāko daļu laika pavada miegā. Vislabāk bērniņam būtu gulēt blakus mammai, taču kādu no diendusām var organizēt arī ratos, lai dotu mammai mirkli atelpai no ciešā kontakta ar mazuli. Tā kā šajā vecumposmā zīdaiņa iekšējais bioloģiskais jeb cirkadiānais ritms nav nostabilizējies, paradumu struktūra izveidoties nevar. Lai gan dažkārt šķiet, ka jaundzimušais var gulēt jebkādos apstākļos, piemēram, lielveikalā, kur ir skaļi trokšņi un spilgtas gaismas, tā nav mierpilna gulēšana, bet gan bērna psihes aizsargmehānisms, lai pasargātu viņu no pārslodzes. Tādēļ arī pret jaundzimušā miegu, tostarp ratos, jāizturas cieņpilni. 

Kad bērns 3,5 – 5,5 mēnešu vecumā piedzīvo pirmo miega regresu un attīstības lēcienus, diendusas kļūst īsas, midzināšana ir grūtāka. Tādēļ, piemēram, trešo diendusu var organizēt ratos. Jārēķinās, ka šajā posmā mazuļa miegs ir trausls, tāpēc viņš var pamosties no trokšņiem vai gaismām, taču arī šo īso brīdi – kaut 30 – 40 minūtes – mamma var veltīt savu iekšējo resursu atjaunošanai šajā emocionāli sarežģītajā posmā. 

Kad mazulis paaugas un ratu kulba tiek nomainīta pret sēžamo daļu, ratu pastaigas ir aktuālākas nomoda pirmajā (aktīvajā) daļā, lai bērns var izzināt pasauli. Ja redzat, ka mazulis kļūst miegains, vislabāk būtu apstāties, novietot ratus ēnā un ļaut bērnam gulēt stāvošos ratos, bet pašai atpūsties. 

Kā organizēt diendusu ratos

Ja organizē miegu ratos, galvenokārt jāskatās, kad to darīt, lai miegs nebūtu forsēts (nepareizajā laikā) un neizjauktu bērna iekšējo ritmu. Proti, ir svarīgi neiziet par ātru vai par vēlu. Viena no kļūdām, ko vecāki bieži pieļauj, ir bērna ģērbšana un pakošana iziešanai tad, kad viņš jau izrāda noguruma pazīmes. Īpaši ziemā, kad apģērba ir daudz un bērns taisīšanās procesā sadusmojas un kļūst grūtāk nomierināms. Proti, kad mazulis sāk rādīt noguruma pazīmes, viņš ir gatavs uzreiz gulēt, nevis sāk ģērbties un taisīties. Visoptimālāk pastaigu iziešanu no mājas ierēķināt aptuveni 20 minūtes pirms plānotās bērna aizmigšanas, lai bērns varētu sagatavoties miegam. Ja bērns ir vecāks, tad pirms pastaigas var ieplānot nedaudz mierīgā laika, tad saģērbt un iet ārā. 

Tāpat svarīgi ir parūpēties par drošību. Ja mazulis ir apguvis velšanās prasmi, jāseko, lai viņš neizveltos no ratu kulbas. Viens no variantiem ir pāriet uz ratu sēžamo daļu, izlaist to guļus stāvoklī, paklāt mīkstu audumu un bērnu piesprādzēt (vienmēr un obligāti). Karstā laikā ir būtiski atrast ēnainu vietu, lai rati nepārkarstu. Nekādā gadījumā nesedziet pāri ratu kulbai lupatas, lakatus vai segas, lai aizsegtu saules starus. Aizsegti rati strauji uzkarst un kulbā izveidojas bērna dzīvībai bīstams karstums un bezgaiss. Ideāli būtu atrast ēnainu un klusu vietu, kur ratus atstāt stāvam.

Ir bērni, kas neguļ ratos

Lai arī cik smalki, ērti, skaisti rati nebūtu iegādāti, ir mazuļi, kuriem katra ratu pastaiga sākas un beidzas ar raudāšanu, par diendusu gulēšanu nemaz nerunājot. Tāpat ir bērniņi, kas pirmajās dzīves nedēļās ratos guļ, bet pēc tam vairs nav pierunājami. Tāda uzvedība ir normāla. Pirmās grūtības gulēt ratos bērni visbiežāk piedzīvo 2 mēnešu vecumā saistībā ar pirmo attīstības lēcienu – viņiem var nepatikt ratu kustība vai ārējie kairinājumi (skaņas, gaisma). Daudzas mammas šo pēkšņo nepatiku saista ar pirmajām potēm, taču, visticamāk, tam nav tiešais saiknes, pote ir tikai viens no ārējiem faktoriem. Savukārt vēlākos dzīves mēnešos bērnam ārā var būt pārāk interesanti, lai gulētu, un arī tas ir normāli. Grūtākais šajā visā ir tas, ka nereti mammas piedzīvo vilšanās sajūtu, ka viņām atkrīt šis mierīgais laiks ārā, taču atcerieties, ka viss ir pārejošs. Tāpat varat pamēģināt iet pastaigās ar mazuli slingā vai ergosomā, kur kustība ir līdzīga tam, kā bērniņš jutās mammas vēderā. 

Paraduma veidošanās

Otra galējība ir bērniņi, kas ir pieraduši gulēt tikai kustībā. Kā jau minēju, šāds paradums gulēt kustībā vai saslēgt kustībā miega ciklus var izveidoties un var neizveidoties – viss atkarīgs no bērna temperamenta. Līdzīgi kā ar citiem paradumiem, arī šis kādu laiku vecākiem var būt ērts un atvieglojošs veids, kā midzināt bērnu, bet tad, kad nav iespējas nodrošināt diendusu kustībā, var nākties saskarties ar grūtībām nolikt bērnu gulēt mājās. Ja tā ir gadījies, nenosodiet sevi, tas nepadara jūs par sliktākām mammām, vienkārši risiniet šo problēmu, ja un kad tāda rodas.

Rati kā pārvietošanās līdzeklis 

Lai arī nav zinātnisku pierādījumu, ka miegs kustībā kavētu bērna attīstību, organizējot diendusas ratos, vecākiem ir jāapzinās, ka miedziņš būs nekvalitatīvāks. Taču tas nebūt nenozīmē, ka ir jāaizmirst par ratu pastaigām un 24/7 jāpaliek kopā ar bērnu mājās. Pirmkārt, ratu pastaigas jāuztver kā atelpas mirklis mammai, otrkārt, rati ir bērna pārvietošanās palīglīdzeklis. Ja savas mentālās veselības labad organizēsiet kādu no bērna miegiem ratos, nodrošinot tam visus nepieciešamos apstākļus, tas radīs vairāk labuma, nekā kaitējuma. Lielāku kaitējumu jūs radīsiet tad, ja ticēsiet, ka ir tikai viens pareizais veids, metode vai sistēma, kā bērnam būtu jāguļ, un šaustīsiet sevi, dzenoties pēc šiem standartiem. Tādas universālas metodes nav – katrai mammai un katram mazulim ir savi apstākļi, iezīmes un dzīvesveids, tāpēc jāskatās fons un konteksts. Atcerieties, jūs neesat slikti vecāki, ja midzināt bērnu ratos, un neesat slikti, ja to nedarāt vai ja jūsu bērns atsakās gulēt ratos. Vienā brīdī tas var strādāt, citā – vairs ne, tāpēc vecākiem jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem.