Nomoda noslodze

Bērna patiesais nomoda garums

Nomods ir laika sprīdis no bērna uzmošanās līdz aizmigšanai. Noguruma pazīmes ir bērna uzvedība, kas liecina par bērna gatavību gulēšanai. Tās mēdz laika gaitā mainīties un atškiras no bērna uz bērnu (acu berzēšana, auss ļipiņas raustīšana, čīkstēšana, skatīšanās vienā punktā, apātija utt.).

Kā aprēķināt bērna patieso nomoda garumu? Atrodiet tabulā jūsu bērna vecumam vidējo nomoda garumu, sadaliet to 3 vienādās daļās un turpmāk nomodu organizējiet tā:

Aktīvais laiks

Pirmās 2/3 ir bērna aktīvais laiks. Uzreiz pēc pamošanās sākas bērna nomods. Samīļojaties, atveriet aizkarus un sākat nomodu. Nomoda sākumā ar savu uzvedību jūs parādīsiet – gulēšana beidzas, sākas aktīvā daļa. Šāda uzvedība bērniem palīdz saprast lietu kārtību un, ieviešot to kā pamošanās rituālu, bērnam tā ir stabila zīmē – miegs ir beidzies. Nomoda aktīvā daļa ir paredzēta, lai bērns sakrātu nogurumu un izveidotos homostatiskais miega spiediens . Šajā laikā drīkst un var bērnus noslogot atbilstoši viņu vecumam. Izvēlētās aktivitātes atšķirsies dažādu vecumu bērniem, bet princips ir viens – šis ir laiks, kad mamma var darīt savas lietas un bērns būt turpat blakus, bet dara savas. Šis ir laiks, kad bērnam piedāvāt nostipirnāt savas jauniegūtās motorās prasmes: rāpot, velties, staigāt, rotēt ap savu asi, lekt, skriet. Protamas, jāseko līdzi, lai bērns nav pārslogots ar maratona cienīgām aktivitātēm. Tuvojoties aktīvā laika beigām, vecāku (mamma vai tētis) pienākums ir samazināt bērna tempu un pāriet uz mierīgo laiku.

Mierīgais laiks

Mierīgais laiks ir pēdējā 1/3 no nomoda. Tas sastāv:

• pārejas elementa,
• mierīgā nomoda,
• rituāla,
• aizmigšanas.

Mierīgais laiks sākas ar “pārejas elementu” – tas ir kā tilts starp aktīvo un mierīgo laiku. Šī pāreja ir nepieciešama, jo bērnam ar ārējā vides signāliem jārada mierīgāki apstākļi un jādod zīme - aktīvais laiks ir beidzies. Ja bērns visu laiku aktīvi dzīvojies pa grīdu, spēlējies ar omīti, klausījies mūziku, tad visus šos stimulus noņem nost. Mamma vai tētis fiziski var paņemt uz rokas mazuli, savākt paklājiņu, nolikt plauktā visas mantas, var arī izmantot mirkli pieb. Ar šo brīdi vecāki noliek malā savus darbus un pieslēdzas bērnam 100%.

Pēc pārejas elementu izmantošanas mamma (vai tēti) kopā ar mazuli dodas uz guļamistabu (vietu, kur bērns guļ) un sākas mierīgais nomods. Šajā laikā ir jānoliek malās savs viedtālrunis, TV ir izslēgts, gaismas istabā - pieklusinātas. Mierīgā laika mērķis ir bērna pakāpeniska nomierināšanās, atslābšana un sagatavošanās miegam. Bērns kopā ar mammu turpina darboties. Aktivitātēm ir jābūt vecumposmam atbilstošām. Piemēram, grāmatu var šķirt kopā ar viengadnieku, bet 3 gadus vecam bērnam var lasīt vienkāršus stāstus. Nepārcentieties ar sarežģītām darbībām. Lego kluči, taktīlās lupatiņas, drēbju locīšana, krāsošana, puzlīte utt. Vērojiet bērnu un vērojiet bērna elpošanu. Palēnām bērns rimstas un viņa elpa no virspusējas, ātras kļūst rāmāka. Šajā laikā, bērnam atslābstot un nomierinoties, atveras logs uz miegu jeb miega latento fāzi. Daži to mēdz dēvēt par “maģisko mirkli”. Tas notiek aptuveni 20 minūtes pirms plānotās aizmigšanas un bērns sāk izrādīt noguruma pazīmes. Piemēram, viņš vienreiz paberzē acis. Jūs viņam piedāvājiet kādu citu aktivitāti un vērojiet: ja pēc maza mirkļa viņš atkal izrāda noguruma pazīmes, bērns ir gatavs iet gulēt. Ja pēc aktivitāšu maiņas bērns turpina darboties un noguruma pazīmes neizrāda, tas nozīmē, ka viņam bija garlaicīgi. Tās sauc par maldīgajām noguruma pazīmēm. Šeit būtiski vērot bērnu un būt blakus, lai sagaidītu patiesās noguruma pazīmes un varētu pārslēgties uz nākamo darbību – rituālu. Rituālu veic tikai tad, kad bērns ir parādījis patiesās noguruma pazīmes.

Rituāls ir 3 – 4 secīgas darbības, kas atkārotojas katru reizi, liekot bērnu gulēt. Rituāls pirms miega ir miega uzvedības komponente, darbību kopa, kuru bērns iegaumē un sasaista ar aizmigšanu. Gluži tā pat, kā nomods sākas ar aizkaru atvēršanu, tā aizmigšana – ar rituālu. Rituālā iekļauj bērnam atbilstošu vecāku uzvedību. Piemēram, 6 mēn. vecu mazuli var paņemt uz rokas, aizvērt istabas durvis, turēt klēpī un klusām nodziedāt kādu dziesmu vai noskaitīt dzejoli, pateikt “atā” mantām, pašūpot un, jau pusaizmigušu, nolikt gultā. Tad, kad bērns ir aizmidzis, paskatieties pulkstenī un piefiksējiet laiku. Tā tiek aprēķināts patiesais nomoda garums.

Teiksiet – tas nav iespējams! Viņš sāks raudāt! Prasīsies ārā no gultas!

Šī metode ir izveidota, balstoties uz miega zinātni, uz to, kā bērni uzkrāj nogurumu, un kas nepieciešams, lai aizmigtu. Šī metode strādā, jo bērnam pirms miega ir nedalīts mammas vai tēta tuvums, ir uzkrāts nogurums un bērns ir nomierinājies. Bērns atslābinās pirms aizmigšanas un paņem līdzi mammas vai tēta radīto drošības sajūtu. Šīs divas “maģiskas lietas” savienojas un bērns ir gana noguris un samīļots, lai sasietu savus ciklus.

Viena no vislielākajām kļūdām, ko mēs pieļaujam  - mēs nesam bērnu gulēt tad, kad viņš ir parādījis noguruma pazīmes, bet mēs neesam iekļāvuši laiku mierīgai pārejai, atslābšanai un “mammas paņemšanai līdzi uz miegu”. Mēs darām savas lietas – tīram, mazgājam, vāram, runājam ar draugiem un te pēkšņi bērns sāk raudāt, mēs visu metam pie malas un nesam bērnu gulēt. Bet viņš neguļ! Viņš to objektīvu iemeslu dēļ nespēj. Bērna psihe nav nobriedusi, pašnomierināšanās vēl nestrādā, tāpēc šī pāreja ir vajadzīga – lai bērns atbilstošā tempā nomierinātos un paņemtu vecāku radīto drošības sajūtu. Ja tā nav, viņš protestē.

Diennakts ritms

Lai atbalstītu un nesalauztu bērna iekšējo diennakts ritmu, ieteicams rītu sākt laika posmā no 6:00 – 9:00, savukārt, nakstmieram jāsākas 19:00 – 21:00. Protams, mēdz būt izņēmumu gadījumi, bet tie ir individuāli. Ritms sākas ar rītu nevis vakaru. Rīts sākas +/- 30 min vienā un tajā pašā laikā. Ja ievērosiet šo niansi, jūs palīdzēsiet bērnam nostiprināt viņa diennaktaks iekšējo ritumu. Tas, savukārt, palīdzēs bērnam gulēt. Ir nerakstīts likums jeb ieteikums, proti, ja bērns ceļas 7:00, uz nakti viņš jāliek gulēt ne ātrāk kā par 19:00, vislabāk 20:00. Tā bērns sakrāj pietiekami daudz nogurumu naktij un ir labi atpūties pa dienu.

Vēl par nomodiem:

• Ļoti bieži 1. nomods ir visīsākais no visiem. Katrs nākamais ir nedaudz garāks par iepriekšējo
• Lai bērns labi gulētu dienā un naktī, ir jāievēro nomoda garumi un noslodze
• Ja bērns, izrādot patiesās noguruma pazīmes, 20 min laikā neaizmieg, ņemiet bērnu un ejiet ārā no guļamistabas. Guļamistabā atgriezieties pēc vismaz 20 – 30 min.
• Vakara nomods mēdz būt visgarākais (izņēmums ir, kad pēdējā diendusa ir kā tilts, kas savieno 2 nomodus). Vakara nomodam papildu aktivitātes nevajag izdomāt, jo vakars tā pat ir piesātināts.
• Ir jāizvērtē diendusas, kuras iekrīt pēc plkst. 18:00. Zīdaiņiemt tas ir pieļaujams, bet 6 mēn., tas nav vēlams. Vēlās diendusas atņem nakts miegam miega spiedienu. Bet šeit uzmanīgi - bez diennakts ritma analīzes viena diendusa neko nepasaka.

Nomoda noslodze un ritms prasa pārmaiņas. Vecākiem ir jāpārdomā savas aktivitātes un jāpārkārto bērna vajadzībām.