Viens no biežāk sastopamajiem jautājumiem, ar ko nākas saskarties: “Cik manam bērnam ir jāguļ un vai viņam pietiek?”

Ilgi pretojos šīs miega tabulas publicēšanai, jo tā ir tikai vadlīnija. Pie tam mazajiem zīdainīšiem mēdz izmantot citu metodiku, lai aprēķinu nomoda garumus (un tas ne vienmēr būs precīzi). Tāpēc, lūdzu, neuztveriet šo kā svarīgāko patiesību par bērna miegu.

Runājot par to, cik daudz bērnam ir jāguļ, ir jāskatās diennakts konteksts, ņemot vērā iepriekšējo dienu un domājot par nākamo dienu. Tieši tik vienkārši un sarežģīti. Papildus tam ir jāņem vērā vēl faktori, kas veido konkrētā bērna vajadzību pēc miega:

• Cikos piecēlās no rīta un kāds bija naktsmiegs
• Cik diendusu pēc skaita un cik garas (gan katra viena, gan summāri)
• Cikos bērns guļ diendusas un cikos iekrīt pēdējā diendusa
• Nomodu garumi un noslodzes
• Ģimenes ritms
• Bērna vecums
• Bērna gulēšanas paradumi un vēsture
• Saslimšanas
• Un vēl virkne faktoru, kas veido miega fonu

Ja man jautā, vai bērnam pietiek ar 2h miega, tad vienkāršā atbilde ir sameklējama tabulā un tam nav vajadzīgs miega konsultants. Miega konsultanta pievienotā vērtība ir spējā šos faktorus likt kopā, paturot prātā miega zinātni.

Runājot par miegu un normām, daudz svarīgāka par nogulētajām stundām, ir izpratne, kā veidojas miegs un ko vecākiem vajadzētu ievērot. 

Miegu koordinē divas lietas: homostatiskais miega spiediens, kas ir miega nepieciešamības palielināšanās (miegainība) laika gaitā un diennakts ritms (circadian rythm). Miegainību veicina nomods un tā laikā izmantotās aktivitātes. Diennakts ritms miega zinātnes kontekstā ir iekšējais bioloģiskais pulkstenis; tas kontrolē dažādu procesu laiku bērna ķermenī, ieskaitot bērna bioloģisko gulētiešanas laiku un bioloģisko pamošanās laiku. Bērna bioloģiskais gulēšanas un nomoda laiks ir saistīti ar spēcīgu vajadzību būt nomodā. Vispirms ir jānogurst, lai varētu gulēt. Tas nozīmē, ka, agri noliekot bērnu gulēt, tas var atspēlēties ilgtermiņā, un miega treniņi, kas notiek pēc noteikta pulksteņlaika patiesībā var būt bezjēdzīgi(un dažreiz pat kaitēt). Ir ļoti svarīgi saprast, kā darbojas diennakts ritms, lai pārliecinātos, ka jūs liekat bērnu gulēt, kad viņš/viņa ir spējīgs gulēt. 

Diennakts ritma darbība ir kompleksa. Tā kā to regulē gaismas un tumsas iedarbība, miega laikā svarīga ir bērna istabas vide - tai jābūt aptumšotai. Šis ritms sāk konsolidēt jaundzimušā miegu naktī un modrību dienas laikā, sākot no 6-7 nedēļu vecuma (parasti tas sakrīt ar sociālās smaidīšanas sākumu). Regulāri gulētiešanas laiki parādās ap 3 – 4 mēnešiem. 6 mēnešu laikā tas kļūst par galveno spēku, kas vada bērna miega paternu. Diennakts ritms vislabāk darbojas ar regularitāti. Tas nozīmē – no rīta mosties vienā un tajā pašā laikā (pieļaujama 30 min nobīde). Optimālais mošanās laiks ir posmā 6:00 - 9:00 rītā, savukārt, uz naktsmieru ieteicams doties vakarā 19:00 - 21:00.

Homeostatiskais miega spiediens un dienakts ritms ir kaut kas, ko vecāki nevar ietekmēt, bet to var izmantot, lai veicinātu labus gulēšanas paradumus. Zinot to, ka bērni spēj izturēt konkrētu nomoda garumu (savākt nogurumu), ir daudz vienkāršāk organizēt viņu nomodu noslodzi. Nomodu noslodzei ir jābūt samērīgai un vecumposmam atbilstošai, tad arī gulēšana sagādā mazāk raižu. Bet, par to, kāpēc bērni nespēj gulēt bez vecāku iesaistes, uzrakstīšu citā rakstā.