<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?>
<rss xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom" xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/" xmlns:g-custom="http://base.google.com/cns/1.0" xmlns:media="http://search.yahoo.com/mrss/" version="2.0">
  <channel>
    <title>Bērnu miegs</title>
    <link>https://www.miegamamma.lv</link>
    <description>Kāpēc bērni neguļ? Cik daudz būtu jāguļ un ko iesākt, ja sastopaties ar grūtībām. Šķetinām iemeslus un meklējam risinājumus. Dažkārt vienīgais risinājums ir pieņemt, ka šāds ir bērnu miegs. Pilns pārmaiņu.</description>
    <atom:link href="https://www.miegamamma.lv/feed/rss2" type="application/rss+xml" rel="self" />
    <item>
      <title>Pāreja no 2 uz 1 diendusu</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/pareja-no-2-uz-1-diendusu</link>
      <description />
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ir reizes, kad diendusu atmešana notiek bez raizēm – viss sākas un beidzas nemanot. Taču, ja viss būtu tik vienkārši, šī tēma nebūtu viena no populārākajām sarunās ar ve
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          cākiem. Pāreja no divām uz vienu diendusu parasti ir izaicinošākā – nojūk bērna ierastais dienas ritms, vecāki nevar saprast, ko darīt ar otro diendusu, jo bērnu nereti neizdodas nolikt gulēt. Arī uz nakti bērns var aiziet gulēt sev netipiski agri vai pretēji – ļoti vēlu, kā rezultātā arī nākamā diena kļūst neparedzama. Ko darīt apjukumā? Kā palīdzēt bērnam un sev? Kā noorientēties haosā, vienlaikus saglabājot mieru? Ja arī jūs saskaraties ar līdzīgiem jautājumiem un esat apjukuši, tad ziniet – jūs neesat vieni. 
         &#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kad bērns atmet diendusu?
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Zinātniskajā literatūrā visbiežāk minētais vecums, kad bērns ir gatavs atmest otro diendusu, ir vidēji 15 mēneši, taču manā praksē ir bijuši bērni, kas atmet otro diendusu jau 10 mēnešu vecumā, un citi, kas to izdara divu gadu vecumā. Šīs robežas ir svārstīgas un ir atkarīgas nevis no bērna vecuma, bet gan no nomodu garuma. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Nomodu garums
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Primārie faktori otrās diendusas atmešanai ir pirmā nomoda un summārā dienas nomoda garums. Proti, pirmajam nomodam jābūt vismaz 4,5 stundu garam, bet dienas summārajam nomoda garumam – ne mazākam kā 10 stundu. Piemēram, ja bērnam 1 gada vecumā pirmais nomods būs īsāks par 4,5 stundām (piemēram, 3 stundas), otrajam nomodam jābūt vismaz 7 stundu garam, kā rezultātā bērns būs pārguris. Tāpat, ja summārais dienas nomoda garums būs mazāks par minētajām 10 stundām, bērns neuzkrās pietiekami lielu nogurumu, lai izveidotos homeostatiskais miega spiediens, kas atbild par miega kvalitāti pirmajās 5-6 nakts miega stundās. Atlikušās nakts miega stundas vada bērna iekšējais bioloģiskais jeb cirkadiānais ritms (circadian rythm), taču tas ir vājāks, līdz ar to pietiekams homeostatiskais spiediens ir īpaši nozīmīgs kvalitatīva miega nodrošināšanai. Gadījumos, kad summārais dienas nomods vairāku dienu intervālā (piemēram, 3-4) ir bijis nepietiekams, bērns var celties naktīs un pāris stundas pavadīt nomodā, tā kompensējot uzkrāto nomoda iztrūkumu. Tā mēdz gadīties un tas ir normāli, turklāt vecākiem var kalpot par signālu pavērot, vai bērns pa dienu savāc pietiekamu nomoda stundu skaitu. Optimālais otrā nomoda garums ir 5,5-7 stundas atkarībā no bērna vecuma un spējām. Jo vecāks bērns, jo garāks var būt summārais nomods. Pusotra gada vecumā tās var būt jau 11 stundas.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Diendusu un nomodu organizēšana
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Diendusu garumi
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Tad, kad bērns ir pārgājis uz vienas diendusas ritmu, diendusas garums var būt līdz pat 3 stundām. Ideālā gadījumā diendusai būtu jābūt nedaudz garākai par stundu, kas miega zinātnē klasificējas ka gara diendusa. Savukārt, ja diendusa ir īsāka par stundu, visticamāk, bērnam būs nepieciešams otrs miegs. Šādos gadījumos vecākiem jābūt elastīgiem un nav jāmēģina mākslīgi pagarināt diendusu, palīdzot bērnam savienot ciklus. Diendusu var organizēt gan mājās, gan ārā ratos.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ja bērns atsakās no diendusas
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Ja, organizējot diendusu, bērns neiemieg 20-30 minūšu laikā, midzināšana jāpārtrauc un jāturpina diena. Visbiežāk bērns atsakās gulēt otro diendusu, ja viņš tiešām var izturēt visu garo nomodu vai arī ja ir pabīdījies otrās diendusas laiks.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Iespējamie scenāriji otrajā nomodā
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ja bērns atsakās no otrās diendusas vai ir nogulējis garu pirmo diendusu un pamodies tik vēlu, ka otrai diendusai nepietiek laika, tad:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            pēc 4 nomoda stundām viņam var piedāvāt mierīgo laiku jeb atpūtu iekšējo resursu restartēšanai. Vislabāk būtu aiziet uz guļamistabu, aizvilkt aizkarus, nodrošināt klusumu un mierīgi pavadīt kādu pusstundu ar bērnu – paspēlēties, parunāties u.tml. Svarīgākais ir samazināt ārējos stimulus un kairinājumus – gaismu un trokšņus. Pēc mierīgā laika miegu vēlams ieplānot pēc 2-3 stundām (sasniedzot 10 stundu kopējo nomodu) un atlikušo nomoda daļu pavadīt salīdzinoši mierīgi, lai neuzbudinātu un nepārstimulētu bērnu.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            likt bērnu uz otro diendusu, bet pamodināt pēc 15-20 minūtēm. Jārēķinās, ka bērns var būt neapmierināts un niķīgs, tāpēc parunājieties ar viņu, samīļojiet un nodrošiniet mierīgu pēdējo nomodu pirms nakts miega, kuru arī šajā gadījumā ieteicams organizēt pēc kādām 2-3 stundām. Ja ļauj bērnam gulēt garāku diendusu, viņš būs labi atpūties, un proporcionāli lielais kopējais diendusu garums atņems stundas no nakts miega. Proti, bērns uz nakti aizies gulēt vēlāk. Arī tas būtu normāli.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            likt bērnu gulēt uz nakti (šis ir vienīgais izņēmums, kad drīkst bērnu likt gulēt pirms plkst. 18.00). Var gadīties, ka bērns pamodīsies, taču, iespējams, viņš salīmēs otro diendusu ar nakts miegu, tā izguļot pat 12 stundas.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Savam bērnam piemērotāko risinājumu vecāki var atrast, tikai un vienīgi eksperimentējot un vērojot, kas viņu bērnam der labāk.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pakāpeniska nomoda pagarināšana
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Nereti uzsākot bērnudārza gaitas, bērns fiziski nav gatavs tur noteiktajam dienas režīmam – diendusai pēc 5-6 stundu nomoda laika. Ieteicams tam sagatavoties savlaicīgi un mākslīgi pagarināt bērna pirmā nomoda garumu. Proti, 1-2 mēnešus iepriekš ik nedēļu jāpagarina nomods par 20-30 minūtēm, līdz nomoda garums sasniedz vēlamo. Jārēķinās, ka bērnam sākotnēji būs grūti izturēt garāku nomodu, taču šajā gadījumā tas tiek darīts ar konkrētu mērķi.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Arī pārejas posms ir pārejošs
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pārejas posms no divām uz vienu diendusu var būt haotisks un izaicinošs. Ja iepriekš bērns parasti gājis gulēt 20.00, pēkšņi viņš uz nakti var aizmigt jau 18.00. Arī mošanās laiks var mainīties. Tāpat būs dienas, kad bērns gulēs tikai vienu diendusu, bet jau nākamo – divas, jo būs pamodies kādu stundu ātrāk no ierastā mošanās laika. Pamīšus ritms ar 1 un 2 diendusām var nomainīties ar 2 diendusām 3 vai 4 dienās. Esiet elastīgi. Jo biežāk bērns izvēlēsies gulēt vienu diendusu, jo tuvāk noslēgumam ir pārejas posms. Vienam bērnam tas var aizņemt 2-3 nedēļas, citam vairāk vai mazāk – tas nav paredzams. Viss atkarīgs no bērna temperamenta, iepriekšējiem miega paradumiem un citiem faktoriem. Tādēļ vecāku uzdevums ir vērot bērnu, saglabāt mieru un ļauties situācijai, līdz bērns pierod pie jaunā ritma. Galvenais šajā posmā neuzlikt pārāk lielas gaidas attiecībā uz sevi vai bērnu un būt maksimāli elastīgiem. Atcerieties, ka arī šis posms reiz beigsies un jaunais ritms nostabilizēsies.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <enclosure url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/bloga+main.png" length="325" type="image/png" />
      <pubDate>Thu, 16 Oct 2025 12:54:47 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/pareja-no-2-uz-1-diendusu</guid>
      <g-custom:tags type="string" />
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-5215520.jpeg">
        <media:description>thumbnail</media:description>
      </media:content>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/bloga+main.png">
        <media:description>main image</media:description>
      </media:content>
    </item>
    <item>
      <title>Miegs ap 3 mēnešu vecumu</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/miegs-3-menesu-vecuma</link>
      <description>Miegs ap 3 mēnešu vecumu spēcīgi izmainās. Tas no haotiska, neparedzam nomodu - diendusu - naktsmiega sākuma sāk kļūt ritmiskāks. Divi iekšēji lielumi: cirkadianais ritms un nogurums rada milzu pārmaiņas vajadzībā pēc ritmiskuma un miega.</description>
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Vakari, kad nekas nav labi
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Šis ieraksts var būt noderīgs gan pavisam mazu zīdainīšu vecākiem, gan jau lielāku mazuļu vecākiem. Tomēr, kā visu, kas skar mūsu bērnus – lasām, vērtējam un saprotam, vai tas atbilst mūsu vērtībām. Šis ir padoms, kurš var nostrādāt, ja pie mazuļa vakara raudāšanām ir pārslodze un pārstimulācija. Tomēr, ne vienmēr pie vakara raudāšanas pie vainas ir pārslodze. Tāpēc, lūdzu, vērojiet bērnu un viņa uzvedību. Uzvedība ir viņa valoda.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pirmās pārmaiņas parādās vakaros
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Visu dienu mazulis kā saulīte, bet vakarā  kļūst pilnīgi savādāks. Nolikt gulēt nevar, raud, kliedz un nekas nepalīdz. Staigā ar mazuli uz rokas, šūpini, kušini, pieslēdzas tētis, dara to pašu, bet nekas nelīdz. Tikai raud un raud. Bezspēkā saļimsti gultā ar raudošo mazuli un gaidi, kad iestāsies miers. Patiesībā, šajā brīdī daudz vairāk neko nevari iesākt – pieņemt, ka tāds mums šodien vakara noslēgums. Un tanī pašā laikā zini – šis tikai ir sākums lielākām un nozīmīgākām pārmaiņām. Mēdz teikt, ka ar 3 mēnešu vecumu beidzas 4. trimestris. Ir teorijas, kas skaidro, ka nevis 9 mēneši, bet gan 12 mēneši būtu vajadzīgi, lai bērniņu iznēsātu. Sākot ar 3. mēnesi, zīdainītis stipri mainās un mainās arī viņa miegs.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;strong&gt;&#xD;
      
           Kas notiek vakaros?
          &#xD;
    &lt;/strong&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Visa kā bērnam ir par daudz. Bērna vecuma posms un psihes attīstības procesi, bērna tempermenta iezīmes, emocionālā jutība un jūtība, nomodu garumi un saņemtie stimuli. Dienas piesātinājums un spēja nomierināties. No šī saraksta vecāki maz ko var ietekmēt. Nevar izmainīt ne bērna tempermentu, ne jutību, ne psihes nobriešanu, ne attīstības procesus, bet var iemācīties atpazīt bērna uzvedību un mainīt savu dienas ritējumu. Ja sākotnējā posmā - līdz aptuveni 3 mēnešu vecumam diendusas - nomods - naktsmiegs bija maz paredzems, tad šajā brīdī cirkadianais ritms un ritmiskums per se sāk nostiprināties. Vakaros divi pretēji spēki saduras - cirkadianais ritms un nogurums. Ritms signalizē, ka ir jāiet gulēt, bet nogurums tam nav gatavs! Kā tad tā? Atceraties bija laiks, kad zīdainis uz nakti gāja gulēt ap 23.00, nomodu garumi dienas laikā bija netipiski gari, diendusas no 15 min. Tev uz krūtīm līdz pat 3 h. Šis musturs pakāpeniski izzūd un ritmiskums, ko paģēr cirkadianais ritms, sāk aizvien vairāk dominēt pār mazo cilvēku. Šo pāreju piedzīvo visi bērni, tā nenotiek vienā dienā. Palēnām varbūt varēji pamanīt, ka kaut kas mainās, bet īsti skaidru pazīmju nav.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Tas, ko var un vajag darīt
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;ol&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;strong&gt;&#xD;
        
            Mācieties atpazīt bērna uzvedību
           &#xD;
      &lt;/strong&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            attīstības lēcienu un miega regresu laikā. Kašķīgums, negulēšana, protests, uzmanības pieprasīšana. Šīs ir uzvedības, kuras varat fiksēt nomoda laikā. Tomēr ļoti svarīgi ir ievērot, kā bērns guļ! Visi bērni neguļ vienādi. Tamdēļ esiet vērīgi un pasekojiet, kā bērns guļ dažādos dzīves periodos. Kad jūsu bērns guļ ļoti slikti, atsakās no diendusām, grūti aizmieg, naktīs raud? Vai pie tā ir vainīgs attīstības lēciens, miega regress, seperācijas krīze; kas notiek fonā esošajai situācijai? Šī uzvedību kopa ir jums signāls, ka uz kādu brīdi būs jāmaina nomoda organizēšana.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;strong&gt;&#xD;
        
            Dienas ritmiskums, vakara nomoda organizēšana un naktsmiegs
           &#xD;
      &lt;/strong&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ol&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;span&gt;&#xD;
          
             Naktsmiers Tavam bēram pēc šī posma sāksies ap 20.00 - 21.00 vakarā, varbūt pat ātrāk. Pa dienu aizvien vairāk iezīmēsies nomodu garumi, diendusas iegūs aptuveni 40 - 120 min. garumu. Tavs uzdevums ir uzturēt šo ritmu, palīdzēt bērnam. Iekšējie procesi (homeostāze, cirkadianais ritms) ir jāatbalsta, jo bērns iepazīstot pasauli, gribēs būt aktīvs un visā būt.
            &#xD;
        &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;strong&gt;&#xD;
        
            Vannošanas un citi vakara rituāli ir jāpaceļ uz augšu - ne pēdējā nomoda laikā, lai pēdējās stundas pirms naktsmiera ir ļoti mierīgas, lēnas un rimtas. 
           &#xD;
      &lt;/strong&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Vakaros cik vien iespējams, samaziniet tempu, gaismas un stimulus.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;strong&gt;&#xD;
        
            Mazajiem zīdainīšiem ar 4 – 5 diendusām
           &#xD;
      &lt;/strong&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;span&gt;&#xD;
          
             , un jums, kam pēdējā diendusa ir ap 18:30 -20:00 –
            &#xD;
        &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;strong&gt;&#xD;
        
            pēdējais nomods pirms naktmiera ir mierīgais nomods.
           &#xD;
      &lt;/strong&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Nesaku, ka šī ir zelta recepte, kas derēs visiem, bet ir vērts pamēģināt, ja vakaros ir trakas raudāšanas. Zīdainīti, kurš pieceļas no pēdējās diendusas ap plkst 19:00 – 20:00, nenesiet ārā no guļamistabas. Palieciet abi guļamistabā, pie pēc iespējas klusākas gaismiņas. Ja bērniņš guļ pie vecākiem – ļoti labi – pavadiet pēdējo nomodu kopā, gultā. Turpat guļamistabā sagaidiet, kad bērniņš atkal aizmigs. Barojiet, mīļojiet, mainiet autiņbiksītes (ja dupsi ir jānomazgā – nomazgājiet un dodieties atpakaļ uz guļamistabu). Autiņbiksīšu maiņai neveltiet visu savu uzmanību, uzvedieties tā, it kā būtu nakts. Tētis drīkst būt ar jums kopā. Esiet blakus, bet esiet mierīgi. Visus ekrānus nolieciet malā (telefoni, dators, TV – nekas no tā nav blakus šajā periodā). Visus savus vakara rituālus pārnesiet uz iepriekšējo nomodu (vannošanas, gaisa peldes utt). Paskaidrošu, kamdēļ tā.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Bērnam, ejot cauri attīstības lēcienam un piedzīvojot miega regresu, psihe ir ļoti noslogota. Man to labpatīk salīdzināt ar datu centru un tajā esošajām datu plūsmām. Miljoniem notikumu, kurus jāspēj mazajam cilvēkam apstrādāt. Papildu attīstības lēcienam, bērns dzīvo dzīvā vidē. Visu ko viņš redz, jūt un piedzīvo, viņa psihe pārstrādā. Atslābšana pirms miega mierīgajā laikā ļauj bērniem pakāpeniski samazināt savu “apstrādes jaudu” , bet ir reizes, kad visa kā ir par daudz un tad notiek “ekspresīvā izlāde” ar bērna raudāšanu un kliegšanu, kas var iestiepties arī naktīs. Bērniem guļot, psihe vēlreiz visu “pārcilā un sakārto”, lai bērna jaunās prasmes izveidotos un nostiprinātos. Mazajiem zīdainīšiem, kuru miegu primāri vada nogurums, ap 6.dzīves nedēļu sāk nobriest iekšējais diennakts ritms, kas līdzi var nest šādu stipru raudāšanu vakaros. Tāpēc, lai pagarinātu posmu, kurā bērns nomierinās un atslābst, pēdējo nomodu pavada mierīgi. Ļoti mierīgi. Pēdējais nomods pirms miega kalpos kā atslābināšanās laiks un, kā bonuss, mazuļiem, kuriem 4 diendusas un vairāk, šis jaunais paradums var palīdzēt atmest pēdējo diendusu, to pakāpeniski pievienojot pie naktsmiera.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <enclosure url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-4504005.jpeg" length="190849" type="image/jpeg" />
      <pubDate>Sun, 12 Oct 2025 21:40:08 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/miegs-3-menesu-vecuma</guid>
      <g-custom:tags type="string">attīstības lēcieni,zīdaiņu miegs,raudāšana,3 mēneši,Padoms,miega regress,bērnu miegs</g-custom:tags>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-4504005.jpeg">
        <media:description>thumbnail</media:description>
      </media:content>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-4504005.jpeg">
        <media:description>main image</media:description>
      </media:content>
    </item>
    <item>
      <title>Mazais spītnieks - NEGULĒŠU</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/mazais-spitnieks-negulesu</link>
      <description>Gan pētījumos, gan dažādās bērnu miega grāmatās autori norāda: uzvedībai ir milzīga nozīme tajā, kā bērni aiziet gulēt. Šī joma aizvien vairāk sāk aktualizēties pēc bērna gada vecuma,  bet tā ir līdzās esoša jau no bērna dzīves pirmajām dienām. 
Šis ieraksts par bērniem, kuri prot paust savu gribu.</description>
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Mācīties uzvedību
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Gan pētījumos, gan dažādās bērnu miega grāmatās autori norāda: uzvedībai ir milzīga nozīme tajā, kā bērni aiziet gulēt. Šī joma aizvien vairāk sāk aktualizēties pēc bērna gada vecuma,  bet tā ir līdzās esoša jau no bērna dzīves pirmajām dienām. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Šis ieraksts par bērniem, kuri prot paust savu gribu. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Piektdienas pēcpusdienā, izņemot meitu (3.5g) no bērnu dārza, viņa man skaļi paziņo: “Es šodien negulēšu!” Mana atbilde: “Es dzirdu, tu teici, ka Tu šodien negulēsi. Ko Tu gribētu darīt?” Meita: “Es darbošos. Es kaut ko Tev teikšu”. Ik pa laikam meita man atgādina: “Es negulēšu”.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kas notiek fonā jeb kāda ir ikdiena. Meita ir atgriezusies bērnu dārzā pēc slimošanas un visu nedēļu tur iet viena, jo brālis turpina slimot. Nedēļa bijusi piesātināta un gara. Dienu iepriekš, bērnu tētis ir mājās tikai ap 19:30, tāda ir darba specifika. Kvalitatīvais laiks mums abām ir ļoti ierobežots, jo dēls slims, pieprasa daudz uzmanības. Un šajā piektdienā tētis arī nav mājās, jo diennakts dežūra. Paskatoties ar 3,5 gadus vecas meitenītes acīm uz dzīvi – saspringti! “Es negulēšu!” 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ieteikumi
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           1. Atkārtojiet to, ko bērns saka
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Necentieties loģiski izskaidrot, kāda ir lietu kārtība, bet pieņemiet to, ko bērns konkrētā brīdī saka. “Es dzirdu, Tu saki, ka negulēsi.”. Padomājiet, kā ir veidojusies saruna ar tipinātāju, ja uz viņa “Es kaut ko nedarīšu”,  jūs mēģināt izskaidrot pasaules lietu kārtību. Parasti tas beidzas ar konfliktu.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           BĒRNAM IR SVARĪGI DZIRDĒT, KA TU DZIRDI, KO VIŅŠ SAKA.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          Tavs apstiprinājums nepasaka, ka Tu pieļausi, ka bērns negulēs, bet Tu dzirdi bērnu. Bērnam tas ir svarīgi. Ejot pretējo ceļu, mēģinot pārliecināt bērnu, bērns saprot to savādāk, proti, mani nedzird! Un ar visu savu sparu un spēku viņš cenšas Tev pateikt savu. Droši vien esat piedzīvojuši, kad bērns izmisīgi saka vienu un to pašu. Tava atkārtošana noņems spriedzi un bērns nomierināsies.
         &#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           2. Censties ieviest kādu īpašu rituālu
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Bērniem patīk rituāli! Viņi tos gaida. 10 – 15 min. pēc bērnu dārza apzināta klātesamība. Nolieciet telefonu, apsēdieties uz grīdas un ļauj bērnam paņemt laiku sev. Ceļoties augšā un pārtraucot kopīgo darbošanos, pieskaries bērnam, paskaties acīs un pasaki: “Paldies Tev, man ļoti patika būt kopā ar Tevi un spēlēties. Šobrīd man ir jāizdara svarīgs darbiņš – jāpagatavo mums visiem vakariņas.” Jā, būs neapmierināts, Tu to pieņem, samīļo un dodies izdarīt savas lietas. Vakaros veltīt 30 min pirms aizmigšanas kopīgām, mierīgām aktivitātēm. Vērojiet bērnus, kas viņiem patīk? 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           3. Turēt robežas
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Šī ir grūtākā daļa, kur dažreiz mēdzam kļūdīgi domāt, ka mums bērnu dzīve ir jānodrošina bez nepatikas un asarām. Tas, ka bērns negrib iet gulēt nav saistīts ar pašu gulēt negribēšanu, bet gan negribēšanu pārtraukt kādu darbību vai negribēšanu atvadīties no vecākiem/dienas/notikumiem utt. Te vienmēr der princips: nosaukt vārdos, ko Tu, kā mamma vai tētis, redzi un dzirdi, un kas tomēr ir jādara. “Es redzu, ka Tu raudi un izskaties apbēdināts, jo spēļu laiks beidzies. Atvadīties no mantām ir bēdīgi. Es varu Tevi samīļot un tad Tu kāpsi gultā.” Vienmēr centieties laicīgi pabrīdināt bērnu, ka spēļu laiks beigsies un būs jākāpj gultā. Nosauc vārdos, ko vēl bērns varēs darīt pirms kāpt gultā. Pabrīdini laicīgi. Tas samazina protestu, bet neizslēdz, ka to nebūs.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           4.Palieciet blakus līdz brīdim, kamēr bērns aizmieg
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Bērniem vajag drošības sajūtu. Drošības sajūta labvēlīgi ietekmē separācijas trauksmi jeb tā slāpē palaidējmehānismu. Nošķiršanās trauksmi veicina 2 lietas: tumsa un vientulība (nošķiršanās) Bowbly (1973). Tā kā aizmigšana un gulēšana bērna izpratnē ir šķiršanās, tad atdalīšanās trauksme bērnu ik vakaru pavada. To var mazināt ar vecāku klātbūtni. Īpaši smagos separācijas trauksmes gadījumos ies tomēr iesaku mazu, blāvu gaismas avotu (bet tas tiešām ir reti)
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           5.Bērnam aizmiegot, pajautā sev: “Kā Tev iet un kā Tu jūties?”
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Tas, kā mēs vairumā gadījumā vecākojam, nosaka gan mūsu vecākošanas stilu, gan to, kā bērns mācās dzīvi. Mūsdienās informācija daudzviet ir brīvi pieejama, daudzi zina, kā pareizi ir jādara, bet es un Tu, kā vecāks, mēs šo visu mācāmies darot. Kļūdāmies un atkal darām. Neuzliec uz sevi pārāk lielas gaidas, esi arī pret sevi iejūtīga/-s un saudzīga/-s. Reizēm apgalvojumi, ka viena vai otra metode nodrošina bērna veiksmīgas personības attīstīšanos iedzen mūs stresā, jo, ja es tā nedarīšu, tad mans bērns nebūs “veiksmīga personība”. Iesaku nomest malā daudzviet rakstīto un sev, ikvakaru, atgādināt: “Es esmu laba mamma/ tētis, jo es šodien izradīju  daudz: … “. Uzskaiti šos dzīves sīkumus! Sākot ar brokastu putru, kuru esi centusies/-ies pagatavot gana veselīgu un gardu, beidzot ar vakara rituālu un buču bērnam uz nakti. Tu redzēsi, ka Tavs bērns ir mīlēts un Tu esi darjusi/-is maksimāli iespējamo, kas Tev ir bijis iespējams ar tiem resursiem, kādi Tev ir bijuši. Viena neveiksme nepadara Tevi par sliktu vecāku. Tas, ka Tu to redzi, saka, ka Tev rūp un Tu domā, ko un kā darīt.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Par vecākiem nekļūst vienā dienā. Tas ir nemitīgs pārmaiņu, mācību un praktizēšanas process. Augt kopā ar bērnu. Te mūsu meita reiz precīzi teica: “Piedzimu es, un tad piedzima mamma un tētis.” Viņa to bija domājusi kaut kā savā veidā, bet man tas atkal atgādināja, ka es savos 40 gados tikai 3,5 gadus esmu mamma. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kā atrisinājās mūsu meitas “NE-GU-LĒ-ŠU”?
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Pēcpusdienā ar bērniem aizgājām uz rotaļu laukumu, lai meitai būtu vieglāka pāreja no bērnu dārza uz mājas vidi. Mājās paēdam vakariņas, nomazgājāmies un uz katru “NEGULĒŠU”, es, kā veca plate, atkārtoju: “Tu teici, ka negulēsi. Tagad mēs darām to un to, un vakarā gan iesim gulēt.” Kad meita iekāpa gultā, viņa man vaicāja, vai es pie viņas pasēdēšu, kad brālis aizmigs? Apsolīju, ka mēs noteikti tā izdarīsim. Brālis aizmiga, es apsēdos blakus, samīļoju un gaidīju, kad meita aizmigs. Tās bija 5 minūtes. Nedēļa bija gara. 
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Bowlby, J. (1973). Attachment and loss; Vol. 2: Separa- tion: Anxiety and anger. London: Hogarth Press and Institute of Psychoanalysis. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <enclosure url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-759736.jpeg" length="385424" type="image/jpeg" />
      <pubDate>Sat, 08 Oct 2022 05:40:58 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/mazais-spitnieks-negulesu</guid>
      <g-custom:tags type="string" />
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-759736.jpeg">
        <media:description>thumbnail</media:description>
      </media:content>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-759736.jpeg">
        <media:description>main image</media:description>
      </media:content>
    </item>
    <item>
      <title>Murgi un nakts šausmas</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/murgi-un-nakts-sausmas</link>
      <description />
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    
          Kas ir nakts šausmas, kā tās atšķirt no murgiem un kā ar tām tikt galā?
          &#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Slikti sapņi var piemeklēt pat vissaldākā miega īpašniekus – gan pieaugušos, gan bērnus. Tas ir normāli un pārejoši. Tomēr pavisam cits stāsts ir tā dēvētās nakts šausma
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          s vai nakts bailes
          &#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           (night/sleep terrors
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          ), kas arī var gadīties ikvienam, bet kuras ilgtermiņā var radīt bailes un neērtības kā bērniem, tā viņu vecākiem. Šoreiz runa nav par vienkārši nelāgiem sapņiem, bet gan par miega traucējumiem, kuri var būt īslaicīgi un nekaitīgi, bet reizēm, kad nomoka ilgstoši, – simptoms kādai nopietnākai saslimšanai. Kas ir nakts šausmas, kā tās atšķirt no murgiem un kā ar tām tikt galā?
          &#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Murgi pēc būtības ir slikti sapņi
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Cilvēks sapņo, tostarp arī murgo, miega cikla nobeigumā - seklajā jeb REM fāzē. Visbiežāk sliktos sapņus izraisa dienas gaitā piedzīvotās emocijas un notikumi. Bērni var sākt murgot ap 10 mēnešu vecumu – dažiem tas notiek agrāk, citiem – vēlāk. Pēc sliktajiem sapņiem mazie pamostas raudot, bet viņus var salīdzinoši viegli nomierināt un atkārtoti iemidzināt. Sliktos sapņus parasti var atcerēties, tāpēc tie bērni, kas jau prot runāt, var pastāstīt, ko viņi savos murgos ir redzējuši un piedzīvojuši. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Nakts šausmas būtiski atšķiras no murgiem
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Nakts šausmas vai bailes bērns piedzīvo nakts pirmajā daļā apmēram 60–90 minūtes pēc aizmigšanas. Proti, bērns tobrīd guļ visdziļākajā miega fāzē. Šie miega traucējumi raksturīgi mazuļiem no 9–10 mēnešu vecuma līdz pat pusaugu vecumam. Ja no murgiem bērni mostas, iepīkstoties vai ieraudoties, tad nakts šausmās viņi skaļi kliedz it kā kāds viņiem darītu pāri. Šķietamā mošanās ir pēkšņa, strauja, ātra un skaļa. Lai arī bērns ir ar vaļā acīm, viņu nekādi neizdodas pamodināt. Šim stāvoklim ir raksturīga agresīva un neadekvāta uzvedība – bērni mēdz ne tikai kliegt, bet arī spārdīties, sist, staigāt pa miegam (mēnessērdzība) u.tml., tā radot risku nodarīt sev pāri. Bērns piedzīvo nakts šausmas, kas var ilgt no dažām sekundēm līdz vairākām minūtēm, bet šausmas piemeklē arī vecākus, kas cenšas bērnu modināt, nomierināt un vēl ilgstoši mēģina saprast, kas notika un ko iesākt. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Cēloņi var būt viegli identificējami un novēršami
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ja nakts šausmas bērnu piemeklē retumis, par to nav jāuztraucas. Visbiežāk tas notiek pārslodzes rezultātā īpaši, ja bērns ir jūtīgs, bet viņam apkārt ir daudz dažādu notikumu vai arī viņš dzīvo lielā ģimenē, kur gūst daudz iespaidu. Tāpat iemesls var būt mierīgā nomoda laika iztrūkums pirms došanās pie miera, attīstības lēcieni vai kādas lielas pārmaiņas mazuļa dzīvē. Principā, ja manāt, ka bērns naktī piedzīvo šo stāvokli, paanalizējiet iepriekšējās dienas, it īpaši pēdējā vakara, nomoda aktivitātes, lai saprastu, kas varētu būt bijis nakts baiļu cēlonis. Iespējams, mazulim bijuši kādi satraukumi, nav bijis gana laika, lai nomierinātos, vai arī bija problēmas ar aizmigšanu. Arī nobīdes no ritma, laika zonu maiņa, miega bads un pārgurums var izraisīt nakts šausmas, piemēram, ja ir pārāk īsas diendusas vai nekvalitatīvs, fragmentēts nakts miegs. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Dažkārt iemesls var būt nopietnākas saslimšanas
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Jebkuri miega traucējumi, tostarp nakts šausmas, visbiežāk ir simptomi citām problēmām vai saslimšanām. Ja nakts bailes ir regulāras un atkārtojas ilgstošu laika posmu, iesaku meklēt problēmas sakni, vēršoties pie ārstiem. Šādos gadījumos nepietiek ar bērna ritma sakārtošanu, ir nepieciešama fizioloģisku problēmu diagnostika un ārstēšana. Tās var būt elpošanas radītas problēmas. Piemēram, ja bērns krāc, guļ ar vaļā muti, tas ir pirmais, kas būtu jāpārbauda pie otolaringologa (LOR). Arī nemierīgo kāju sindroms un astroezofageālā refluksa slimība (GERS) var provocēt miega traucējumus. Piemēram, kuņģa atvilnis var izraisīt miega apnoju jeb elpošanas apstāšanos miegā, kas savukārt var provocēt nakts šausmas. Iemesli var būt dažādi, un visbiežāk vecāki paši jūt, ja viņu bērnam kaut kas nav kārtībā. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pieredze
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Es nezināju, kas ar mani notiek, mana mamma arī ne. Bija mierīgas naktis, bet bija naktis, kad jau atkal modos no tā, ka mamma mani mierināja un pārģērba, jo biju aukstiem sviedriem klāta un pārbijusies. Katru reizi mamma satraukta mani mīļoja un jautāja, kas tas bija par sapni, bet es nekad, lai arī kā censtos, nevarēju atcerēties. Ar šiem “sliktajiem sapņiem” es sadzīvoju kopš sevi atceros līdz pat tīņu gadiem. Mamma atminas, ka tas sākās pēc smagas aklās zarnas operācijas, un arī neirologs jau pusaudžu vecumā minēja, ka, iespējams, es tās operācijas vidū pamodos no narkozes, tā gūstot psiholoģisku traumu. Tagad atskatoties, saprotu, ka tās bija nakts šausmas, kuras bērnības pirmajā daļā satrauca manu mammu, bet vēlāk radīja neērtības un kauna sajūtu man, jo baidījos nakšņot pie draudzenēm, lai tikai nakts vidū neattaptos kliedzam un visus pārbiedējot. Bija bail iet gulēt. Jā, iespējams, tās bija operācijas sekas, iespējams, vainojamas bija problēmas ar adenoīdiem un hroniskas iesnas. Lai arī kas tas būtu bijis, tas mitējās ap 15 gadu vecumu.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kristiāna, 29
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Būt klāt un palīdzēt pārvarēt nakts bailes
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Kā jau minēju, nakts šausmas ir ne tik daudz biedējošas bērnam pašam, jo viņš parasti neko neatceras, kā viņa vecākiem, kuri nereti apjūk un nesaprot, kā palīdzēt savam bērnam. Tamdēļ vecāku galvenais uzdevums ir nomierināties, izturēt šo mirkli un uzmanīt, lai bērns nenodara sev pāri. Nemodiniet bērnu, bet esiet viņam līdzās, lai pēcāk palīdzētu atkārtoti iemigt.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Miega medicīnas literatūrā nereti tiek rekomendēta tā dēvētā uzvedības terapija, kas paredz vieglu bērna pamodināšanu 10 – 15 minūtes pirms nakts šausmu epizodes sākuma
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           . Tā kā šis stāvoklis iestājas vidēji vienā un tajā pašā laikā (60 – 90 minūtes pēc aizmigšanas), tad īsi pirms šī laika pamodiniet bērnu, maigi sabužiniet. Tā kā bērns tobrīd gulēs dziļajā miega fāzē, jums nesanāks viņu pamodināt pilnībā, taču mazais cilvēks nedaudz sarušināsies un ar jūsu palīdzību tiks pāri dziļajai miega fāzei, lai mierīgi gulētu tālāk. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Sakārtots ritms un sakārtota vide
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ja bērns ir vesels un jūtas komfortabli, ir vairāki preventīvi pasākumi, kurus vecāki var veikt, lai mazinātu nakts šausmu risku vai, ja tās ik pa retam gadās, nodrošinātu, lai tās iespējami vieglāk pārdzīvotu gan bērns, gan vecāki:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Metodisks darbs ar bērna nomoda un miega ritmu.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Proti, ja bērns ir iedzīvojies miega badā, jāpagarina vai jāatgriež diendusas, jānodrošina visi nepieciešamie apstākļi, lai miegs – gan diendusas, gan nakts miegs – būtu kvalitatīvs. Tostarp, jāļauj bērnam pašam savienot miega ciklus, jānodrošina miega higiēna, jāievieš mierīgais laiks pirms miega u.tml.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Miega rutīnas ievērošana – vecākiem ir konsekventi jāievēro bērna gulētiešanas paradumi.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Arī tad, ja mazais cilvēks protestē, jāstrādā pie robežām, lai nodrošinātu laicīgu nakts miegu bērna vai lielajā gultā, nevis aizmigšanu no pārguruma pēc ilgstošas pretošanās. 
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Drošība (gulta - istaba - māja)
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            – ja tomēr manāt, ka nakts šausmas ik pa brīdim piemeklē jūsu bērnu, nodrošiniet maksimāli drošu vidi: izvairieties no divstāvu gultām, mazākiem bērniem izņemiet no gultiņas visu, kas varētu apdraudēt mazuli un ar ko viņš varētu sevi savainot, piemēram, segas, spilvenus, rotaļlietas u.tml. Ja bērns guļ atsevišķā istabā, parūpējieties, lai uz grīdas nekas nemētātos, aizslēdziet dzīvokļa vai mājas ārdurvis utt.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Vecāku izglītošana
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            – jāsaprot, ka nakts šausmas ir miega traucējumi, kuru cēloņi var būt gan pavisam ikdienišķi un viegli risināmi, gan arī nopietnākas saslimšanas, kuru gadījumā nakts bailes var kalpot kā signāls, ka ir jāapmeklē ārsts.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Demistifikācija
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            – vecākiem un arī bērniem, kas piedzīvo nakts bailes, jāsaprot un jāskaidro, ka šie traucējumi nav kaut kāda psihes novirze un ka par tiem nav jākaunas. Pusaudzim, kurš regulāri piedzīvo nakts šausmas, būtu ieteicama psihologa konsultācija, lai bērns nenovērstos no vienaudžiem, domādamas, ka viņam ir kāda psihiska saslimšana.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Mamma zina labāk
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Tādi vai citādi miega traucējumi piemeklē lielāko sabiedrības daļu. Visbiežāk tie ir nekaitīgi un pārejoši – pieaugušie atpūšas un sāk gulēt labāk, bērni izaug un miega problēmas pazūd. Tomēr ir reizes, kad tie ir viens no simptomiem kādai saslimšanai. Jā, varbūt dažreiz mūsu raizes par saviem bērniem ir nepamatotas (un labi, ja tā!) un citi pasmīkņā, ka šī nu gan ir traka māte, taču visbiežāk šādām raizēm ir pamats, kuru jūt un zina tikai mazuļa mamma vai tētis. Tamdēļ nereti tikai pēc vairāku speciālistu – pediatru, neirologu, LOR, miega konsultantu, gastroenterologu u.c. – viedokļu uzklausīšanas izdodas aizrakties līdz problēmas saknei un to veiksmīgi atrisināt. Cilvēka organisms ir komplicēts, viss ir savstarpēji saistīts, un, ja sabojājas vai salūst viens mazs zobratiņš, tas var ietekmēt visu pārējo mehānismu. Tāpat ir arī ar miegu – tas ir tikai viens no zobratiņiem, kas jāskatās lielā mehānisma kontekstā.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <enclosure url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-5383303.jpeg" length="106301" type="image/jpeg" />
      <pubDate>Tue, 09 Aug 2022 05:09:18 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/murgi-un-nakts-sausmas</guid>
      <g-custom:tags type="string" />
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-5383303.jpeg">
        <media:description>thumbnail</media:description>
      </media:content>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-5383303.jpeg">
        <media:description>main image</media:description>
      </media:content>
    </item>
    <item>
      <title>Bērna pāreja uz savu gultiņu</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/berna-pareja-uz-savu-gultinu</link>
      <description>Mazulim piedzimstot, katra ģimene atrod sev un mazulim ērtāko gulēšanas veidu – daži izvēlas gulēt kopā vienā gultā, citi jau no pirmajām dienām mazuli liek savā gultiņā vai arī piestumj to pie savas gultas. Varianti ir dažādi un tie visi ir pareizi, ja vien atbilst drošības prasībām un rada labsajūtu gan vecākiem, gan bērniņam. Tomēr pienāk diena, kad vecāki, ja gulējuši kopā ar mazuli, lemj par labu bērna likšanai viņa paša gultiņā.</description>
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Mazulim piedzimstot, katra ģimene atrod sev un mazulim ērtāko gulēšanas veidu – daži izvēlas gulēt kopā vienā gultā, citi jau no pirmajām dienām mazuli liek savā gultiņā vai arī piestumj to pie savas gultas. Varianti ir dažādi un tie visi ir pareizi, ja vien atbilst drošības prasībām un rada labsajūtu gan vecākiem, gan bērniņam. Tomēr pienāk diena, kad vecāki, ja gulējuši kopā ar mazuli, lemj par labu bērna likšanai viņa paša gultiņā. Šādam solim nav viena pareizā laika vai vienas pareizās metodes, jo katras ģimenes vajadzības un bērna ieradumi un raksturs atšķiras, taču ir atsevišķi ieteikumi, kas var šo procesu atvieglot kā vecākiem, tā arī bērnam.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Nav viena īstā laika
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Viedokļi par to, kad vecākiem un bērnam būtu optimālais laiks sākt gulēt atsevišķi, dalās. Pediatriskā novirziena literatūrā atradīsiet salīdzinoši kategorisku un biedējošu nostāju, ka bērns būtu jāsāk radināt pie savas gultiņas pēc iespējas ātrāk, lai neveidotos ieradums gulēt kopā ar vecākiem. Savukārt ASV pediatru asociācija rekomendē gulēt kopā – vienā gultā vai vienā istabā – līdz vismaz 6 mēnešu vecumam, lai mazinātu zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma riskus. Tāpat ir eksperti, kas uzskata, ka bērniem jāguļ kopā ar mammu pēc iespējas ilgāk – līdz pat 6–7 gadu vecumam. Realitātē visbiežāk mazulis guļ kopā ar vecākiem līdz gada vecumam un lēmums par to, kad bērns pāriet gulēt uz savu gultiņu vai istabu, pieder vecākiem. Ja mamma vai tētis tam nav gatavi, iekšēji šaubās un ir trauksmaini un nepārliecināti, pārmaiņu process var ievilkties. Tādēļ būtiski ir sagaidīt
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           savu
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            īsto laiku, nevis vadīties pēc kāda grāmatā izlasītā vai eksperta ieteiktā laika.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Vecumposmu īpatnības
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Miega literatūrā teikts, ka jau pēc 6 nedēļu vecuma bērns sāk apzināties un pierast pie vides. Proti, viņam sāk veidoties saikne ar vietu, kur viņš guļ. Jo vecāks bērniņš, jo vairāk viņš pierod pie tās gulēšanas vides, ko vecāki viņam rada. Attiecīgi arī vecākiem būs vairāk jāpiestrādā, lai jaunajā guļvietā radītu tādu pašu labsajūtu, kādu mazulis guvis no mammas vai tēta klātbūtnes un tuvuma miegā. Savukārt 2–3 gadu vecumā pieradināt pie jaunas vides ir grūtāk, jo bērns savu neapmierinātību var verbalizēt. Taču arī šajā laikā šīs pārmaiņas var īstenot, vienīgi jārēķinās, ka būs jāstrādā ar divgadnieka vai trīsgadnieka emocijām, tai skaitā pretestību un iespējamu nepatiku pret jauno gultu vai istabu.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ir noteikti vecumposmi, kad būtu labāk atlikt jebkādu lielu pārmaiņu ieviešanu, tostarp gultasvietas maiņu. Tas attiecas uz attīstības lēcieniem, miega regresiem, separācijas trauksmes pīķiem, slimošanu, bērnudārza gaitu uzsākšanu un citām situācijām, kad bērnam pastiprināti vajag mammas vai tēta tuvumu. Tāpat nevajadzētu plānot bērna pāriešanu uz savu gultiņu tad, kad ģimenē ienāk jauns ģimenes loceklis. Proti, ja plānojat ģimenes pieaugumu, bērna radināšana pie savas gultiņas vai istabas jāsāk vismaz 2 mēnešus pirms jaunākā brālīša vai māsiņas ienākšanas ģimenē. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Paradumiem un videi jārada labsajūta
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pāreja uz savu gultiņu vai istabu bērnam saistās ar lielām pārmaiņām, jo visbiežāk mainās arī bērna miega paradumi. Piemēram, ja iepriekš mazulis aizmiga un turpināja gulēt turpat mammai pie krūts, tad ar pāreju uz savu gultiņu mammai jāatrod cita zīdīšanas vieta un mazulis gultiņā jāieliek jau aizmidzis vai arī jāievieš jauni miega paradumi. Paradumi veidojas lēni un pakāpeniski un, lai tie veiksmīgi izveidotos un iesakņotos, tiem ir jārada bērnā labsajūta. Tamdēļ ir būtiski, lai bērnam patīk jaunā gulēšanas vide un jaunie paradumi vai rituāli pirms miega.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Lai šo patiku radītu, jāsāk ar aktīvo nomoda daļu. Tā kā bērns pasauli iepazīst ar rotaļu palīdzību, ieviesiet spēļu un rotaļu laiku jaunajā gultiņā vai istabā. Tādējādi bērns sapratīs, ka jaunā vide ir viņam patīkama un gūs pozitīvas emocijas. Pastāv mīts, ka rotaļas gultā varot radīt apjukumu bērnā par to, ka gultā ir jāspēlējas, nevis jāguļ. Taču tā nav. Gulta bērniem mēdz būt kā drošības sala, vieta, kas viņiem patīk un liek justies labi.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ja bērns ir lielāks, ļaujiet viņam piedalīties jaunās vides veidošanā un iekārtošanā – viņš var palīdzēt saskrūvēt gultiņu, izvēlēties gultas veļu u.tml. Mazākiem bērniņiem aktīvā nomoda laikā ielieciet gultā viņu iemīļotās rotaļlietas un ļaujiet tur paspēlēties vai patrenēt savas jauniegūtās prasmes. Ar 2–3 nedēļām rotaļu jaunajā vidē būtu jābūt pietiekami, lai bērns pie tās pierastu un labprāt tur ne tikai spēlētos, bet arī gulētu. Ir bērni, kas paši liek manīt, ka vēlas jaunajā vietā gulēt, citiem tas var prasīt ilgāku laiku. Tomēr, ja mazais cilvēks kategoriski atsakās gulēt atsevišķi, jāmeklē šo emociju cēlonis – iespējams, viņam kaut kas nepatīk vai traucē jaunajā gultasvietā un kaut kas ir jāmaina vai nu vidē vai jaunajā paradumu sistēmā. Nebaidieties mēģināt atkārtoti, jūs nekaitēsiet bērnam, bērni ir izturīgi. Jo drošāka būs jūsu rīcība, jo drošāk šajās pārmaiņās jutīsies arī bērns.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Nav vienas pareizās bērnu gultas
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Pediatriskā novirziena speciālisti iesaka bērnu līdz 3 gadu vecumam likt gulēt redeļu gultiņā, minot divus argumentus. Pirmkārt, redeļu gultiņa garantē drošību – bērns miegā neizripos un neizkritīs –, otrkārt, no šādas gultiņas bērns nevar patstāvīgi izkāpt vai izrāpot, ja viņš nevēlas gulēt. Drošības aspektam es varētu piekrist, lai gan ir bērni, kas guļ ļoti “plaši” un aktīvi, kā rezultātā šādā gultiņā viņiem var būt par šauru un viņi var atsisties pret redelēm. Turpretim otram argumentam es pilnībā nepiekrītu, jo, ja bērns nevēlēsies gulēt, viņš negulēs nedz redeļu, nedz jebkādā citā gultiņā.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Arvien vairāk vecāku, tostarp arī es, ir iecienījuši tā dēvētās grīdas jeb Montesori gultas. Lai iekārtotu grīdas gultu, nav jāiegādājas speciāla zemā gultiņa, pietiek ar uz grīdas novietotu matraci, kas ir pietiekami zems un ērts iekāpšanai un izkāpšanai. Tas bērnam dod sajūtu, ka viņam nav jāsauc mamma, lai tiktu no gultiņas ārā, bet ka viņš to var izdarīt pats. Turklāt tas var palīdzēt savlaicīgi pieradināt bērnu pie līdzīgiem apstākļiem, kādos bērnam būs jāguļ bērnudārzā – atsevišķas bērnu gultiņas. Tomēr jau atkal – katrai ģimenei jāizvēlas tāda gulta un gulēšanas veids, kāds vislabāk der viņiem un viņu bērnam. Dienas beigās ir bērni, kas var gulēt teju jebkur – uz dīvāna, vecāku gultā, savā gultiņā utt. – , bet ir izteikti paradumu cilvēki, kam guļvietai jābūt iekārtotai tieši tā un nekā citādi.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Optimālais rīcības modelis veiksmīgai pārejai uz savu gultiņu
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Lai arī katras ģimenes situācija atšķiras, zemāk apkopoju salīdzinoši universālus ieteikumus, kas var palīdzēt veiksmīgai pārejai uz bērna gultiņu vai istabu:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           - izvēlēties vecākiem un bērnam piemērotāko laiku pārmaiņu uzsākšanai;
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           - nakts miegu organizēt atsevišķā gultiņā vai istabā tikai tad, kad mamma un tētis par šo lēmumu jūtas pārliecināti un droši;
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           - izveidot bērnam patīkamu vidi. Ja bērns vecāks, tad iesaistīt bērnu jaunās guļvietas iekārtošanā;
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           - sākt ar aktīvo nomoda laiku – ļaut bērnam jaunajā gultasvietā rotaļāties un spēlēties, tur pavadot daudz laika;
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           - kad bērns pieradis pie jaunās vides nomoda laikā, piedāvāt viņam tur gulēt diendusas. Ja bērns to dara labprātīgi, to var uzskatīt par signālu, ka viņš ir pieņēmis jauno vietu;
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           - un galvenais – organizēt bērna dienas ritmu atbilstoši viņa vecuma spējām un noslodzei.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Bērni pieņem to vidi un apstākļus, ko mēs viņiem piedāvājam
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Bērna pirmajā dzīves gadā visbiežāk ir ērti gulēt kopā, jo vienas pārmaiņas nomaina citas: attīstības lēcieni, miega regresi, zobu nākšanas sāpes, separācijas pīķi utt. Kopā gulēšana palīdz savākt miega stundas mammai, jo viņai nav jāceļas, lai bērnu pabarotu vai nomierinātu. Vienlaikus ir mazuļi, kas jau agrīnā vecumā guļ labi un labprāt to dara savā gultiņā. Ir arī bērni, kas savā gultā guļ tikai diendusas vai arī nakts pirmo daļu, jo pēc pirmās barošanas paliek ar mammu, un arī tas ir pilnīgi normāli. Katrai mamma pašai jāizvērtē, cik bieži viņai sanāk celties naktī un vai gulēšana atsevišķi viņai konkrētajā laika posmā ir optimāla. Attiecīgi gulēšanai atsevišķi nebūtu jābūt pašmērķim vai kādu citu cilvēku norādījumu izpildei, tam būtu jābūt motivētam vecāku lēmumam. Tikai jūs, vecāki, zināt, kā vislabāk, visērtāk un visdrošāk ir jums pašiem un jūsu bērniem.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <enclosure url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-3875087.jpeg" length="199253" type="image/jpeg" />
      <pubDate>Thu, 28 Jul 2022 10:53:26 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/berna-pareja-uz-savu-gultinu</guid>
      <g-custom:tags type="string" />
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-3875087.jpeg">
        <media:description>thumbnail</media:description>
      </media:content>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-3875087.jpeg">
        <media:description>main image</media:description>
      </media:content>
    </item>
    <item>
      <title>Miegs ratos</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/miegs-ratos</link>
      <description>Lai arī nav zinātnisku pierādījumu, ka miegs kustībā kavētu bērna attīstību, organizējot diendusas ratos, vecākiem ir jāapzinās, ka miedziņš būs nekvalitatīvāks. Taču tas nebūt nenozīmē, ka ir jāaizmirst par ratu pastaigām un 24/7 jāpaliek kopā ar bērnu mājās. Pirmkārt, ratu pastaigas jāuztver kā atelpas mirklis mammai, otrkārt, rati ir bērna pārvietošanās palīglīdzeklis</description>
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Miegs ratos jeb miegs kustībā
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pēdējais grūtniecības trimestris – topošie vecāki iekārto māju mazuļa ienākšanai ģimenē, iegādājas nepieciešamās lietas un gandrīz vienmēr kā vienu no būtiskākajiem pirk
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          umiem izvirza ratus. Topošā māmiņa sapņo par garām ratu pastaigām, kuru laikā varēs satikt draudzenes, aiziet uz veikalu un izdarīt vēl simtiem lietu. Vecāki izpēta ratu tirgu, izsver drošības, finansiālos un vizuālos aspektus, līdz beidzot atrod tos īstos un vienīgos. Bērniņš piedzimst, paiet pirmās nedēļas un izrādās, ka viņš nemaz nevēlas gulēt ratos – māmiņa attopas ar milzu vilšanās sajūtu, tiek sagrautas viņas ilūzijas un rodas pārmetumi par lieki iztērētiem līdzekļiem šķietamajam mazuļa miega “brīnumlīdzeklim”. Un tad ir vecāki, kuri, baidoties par bērna miegu un klausot speciālistu ieteikumiem, no diendusu organizēšanas ratos izvairās. Mamma jūtas arvien izolētāka, visi iekšējie resursi tiek iztērēti bērna pirmajā gadā un no tā ieguvējs ģimenē nav neviens. Kāds tad ir zelta vidusceļš un ko par to saka miega zinātne?
         &#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kādēļ pastāv uzskats, ka miegs ratos ir kaitīgs?
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pediatriskā novirziena miega literatūrā miegs ratos tiek attiecināts uz miegu kustībā (sleep in motion). Teorijā miegs kustībā – gan ratos, gan citos palīglīdzekļos (piemēram, šūpuļkrēsliņos) – neļauj bērnam ieslīgt dziļajā miegā, un, tā kā dziļais miegs ir nepieciešams bērna atpūtai, bērns, guļot kustībā, pilnvērtīgi neatpūšas. Otrs aspekts, par ko tiek kritizēts miegs kustībā, ir asociāciju veidošanās. Proti, tiek apgalvots, ka bērnam var izveidoties paradums aizmigt un saslēgt miega ciklus kustībā. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Lai gan miega anatomija ir jāņem vērā, viss nav tik viennozīmīgi. Pirmkārt, mazulis (īpaši pirmajos dzīves mēnešos) dziļajā miega fāzē pavada salīdzinoši īsu laiku (apmēram 10 minūtēs). Jā, bērnam ir vajadzība pēc dziļā miega, taču nav tiešu zinātnisku pierādījumu, ka tā iztrūkums radītu kaitējumu bērna attīstībai. Otrkārt, nav teikts, ka ikvienam bērniņam radīsies asociācijas vai paradums, ja kāda no diendusām tiks organizēta ratos. Jā, tā var gadīties, īpaši, ja mazulis pēc dabas ir tendēts uz ritmiskumu un paradumiem, taču visi bērni nav vienādi un katram tas var izpausties citādi. Tātad arī teorijā miegs ratos ir nevis kaitīgs, bet drīzāk nevēlams. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Diendusas ratos ne tik daudz mazulim, kā mammai
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Bērnkopība nav tikai par un ap bērnu. Ikvienai mammai nepieciešams laiks sev un atpūtai, lai spētu pilnvērtīgi parūpēties par bērnu, un bieži vien tieši mazuļa diendusa ratos ir teju vienīgais brīdis diennaktī, kad mamma var sakopot savus iekšējos resursus. Tieši tas būtu labākais veids, kā uztvert ratu pastaigas. Proti, tam nevajadzētu būt laikam, kad mamma cenšas aizskriet uz veikalu pēc pārtikas vai nostaigāt desmit tūkstošus soļu, bet gan laikam, kad atpūsties – palasīt uz soliņa grāmatu, izdzert kafiju, paēst, parunāties ar draudzeni. Tad arī rati vairs nebūs kustībā – tos var nolikt ēnā, lai bērnam nebūtu karsti, tajos nespīdētu saule, apkārt nebūtu skaļu trokšņu u.tml.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Miegs kustībā dažādos vecumposmos
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pirmajās dzīves nedēļās bērns lielāko daļu laika pavada miegā. Vislabāk bērniņam būtu gulēt blakus mammai, taču kādu no diendusām var organizēt arī ratos, lai dotu mammai mirkli atelpai no ciešā kontakta ar mazuli. Tā kā šajā vecumposmā zīdaiņa iekšējais bioloģiskais jeb cirkadiānais ritms nav nostabilizējies, paradumu struktūra izveidoties nevar. Lai gan dažkārt šķiet, ka jaundzimušais var gulēt jebkādos apstākļos, piemēram, lielveikalā, kur ir skaļi trokšņi un spilgtas gaismas, tā nav mierpilna gulēšana, bet gan bērna psihes aizsargmehānisms, lai pasargātu viņu no pārslodzes. Tādēļ arī pret jaundzimušā miegu, tostarp ratos, jāizturas cieņpilni. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kad bērns 3,5 – 5,5 mēnešu vecumā piedzīvo pirmo miega regresu un attīstības lēcienus, diendusas kļūst īsas, midzināšana ir grūtāka. Tādēļ, piemēram, trešo diendusu var organizēt ratos. Jārēķinās, ka šajā posmā mazuļa miegs ir trausls, tāpēc viņš var pamosties no trokšņiem vai gaismām, taču arī šo īso brīdi – kaut 30 – 40 minūtes – mamma var veltīt savu iekšējo resursu atjaunošanai šajā emocionāli sarežģītajā posmā. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kad mazulis paaugas un ratu kulba tiek nomainīta pret sēžamo daļu, ratu pastaigas ir aktuālākas nomoda pirmajā (aktīvajā) daļā, lai bērns var izzināt pasauli. Ja redzat, ka mazulis kļūst miegains, vislabāk būtu apstāties, novietot ratus ēnā un ļaut bērnam gulēt stāvošos ratos, bet pašai atpūsties. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kā organizēt diendusu ratos
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ja organizē miegu ratos, galvenokārt jāskatās, kad to darīt, lai miegs nebūtu forsēts (nepareizajā laikā) un neizjauktu bērna iekšējo ritmu. Proti, ir svarīgi neiziet par ātru vai par vēlu. Viena no kļūdām, ko vecāki bieži pieļauj, ir bērna ģērbšana un pakošana iziešanai tad, kad viņš jau izrāda noguruma pazīmes. Īpaši ziemā, kad apģērba ir daudz un bērns taisīšanās procesā sadusmojas un kļūst grūtāk nomierināms. Proti, kad mazulis sāk rādīt noguruma pazīmes, viņš ir gatavs uzreiz gulēt, nevis sāk ģērbties un taisīties. Visoptimālāk pastaigu iziešanu no mājas ierēķināt aptuveni 20 minūtes pirms plānotās bērna aizmigšanas, lai bērns varētu sagatavoties miegam. Ja bērns ir vecāks, tad pirms pastaigas var ieplānot nedaudz mierīgā laika, tad saģērbt un iet ārā. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Tāpat svarīgi ir parūpēties par drošību. Ja mazulis ir apguvis velšanās prasmi, jāseko, lai viņš neizveltos no ratu kulbas. Viens no variantiem ir pāriet uz ratu sēžamo daļu, izlaist to guļus stāvoklī, paklāt mīkstu audumu un bērnu piesprādzēt (vienmēr un obligāti). Karstā laikā ir būtiski atrast ēnainu vietu, lai rati nepārkarstu. Nekādā gadījumā nesedziet pāri ratu kulbai lupatas, lakatus vai segas, lai aizsegtu saules starus. Aizsegti rati strauji uzkarst un kulbā izveidojas bērna dzīvībai bīstams karstums un bezgaiss. Ideāli būtu atrast ēnainu un klusu vietu, kur ratus atstāt stāvam.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ir bērni, kas neguļ ratos
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Lai arī cik smalki, ērti, skaisti rati nebūtu iegādāti, ir mazuļi, kuriem katra ratu pastaiga sākas un beidzas ar raudāšanu, par diendusu gulēšanu nemaz nerunājot. Tāpat ir bērniņi, kas pirmajās dzīves nedēļās ratos guļ, bet pēc tam vairs nav pierunājami. Tāda uzvedība ir normāla. Pirmās grūtības gulēt ratos bērni visbiežāk piedzīvo 2 mēnešu vecumā saistībā ar pirmo attīstības lēcienu – viņiem var nepatikt ratu kustība vai ārējie kairinājumi (skaņas, gaisma). Daudzas mammas šo pēkšņo nepatiku saista ar pirmajām potēm, taču, visticamāk, tam nav tiešais saiknes, pote ir tikai viens no ārējiem faktoriem. Savukārt vēlākos dzīves mēnešos bērnam ārā var būt pārāk interesanti, lai gulētu, un arī tas ir normāli. Grūtākais šajā visā ir tas, ka nereti mammas piedzīvo vilšanās sajūtu, ka viņām atkrīt šis mierīgais laiks ārā, taču atcerieties, ka viss ir pārejošs. Tāpat varat pamēģināt iet pastaigās ar mazuli slingā vai ergosomā, kur kustība ir līdzīga tam, kā bērniņš jutās mammas vēderā. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Paraduma veidošanās
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Otra galējība ir bērniņi, kas ir pieraduši gulēt tikai kustībā. Kā jau minēju, šāds paradums gulēt kustībā vai saslēgt kustībā miega ciklus var izveidoties un var neizveidoties – viss atkarīgs no bērna temperamenta. Līdzīgi kā ar citiem paradumiem, arī šis kādu laiku vecākiem var būt ērts un atvieglojošs veids, kā midzināt bērnu, bet tad, kad nav iespējas nodrošināt diendusu kustībā, var nākties saskarties ar grūtībām nolikt bērnu gulēt mājās. Ja tā ir gadījies, nenosodiet sevi, tas nepadara jūs par sliktākām mammām, vienkārši risiniet šo problēmu, ja un kad tāda rodas.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Rati kā pārvietošanās līdzeklis 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Lai arī nav zinātnisku pierādījumu, ka miegs kustībā kavētu bērna attīstību, organizējot diendusas ratos, vecākiem ir jāapzinās, ka miedziņš būs nekvalitatīvāks. Taču tas nebūt nenozīmē, ka ir jāaizmirst par ratu pastaigām un 24/7 jāpaliek kopā ar bērnu mājās. Pirmkārt, ratu pastaigas jāuztver kā atelpas mirklis mammai, otrkārt, rati ir bērna pārvietošanās palīglīdzeklis. Ja savas mentālās veselības labad organizēsiet kādu no bērna miegiem ratos, nodrošinot tam visus nepieciešamos apstākļus, tas radīs vairāk labuma, nekā kaitējuma. Lielāku kaitējumu jūs radīsiet tad, ja ticēsiet, ka ir tikai viens pareizais veids, metode vai sistēma, kā bērnam būtu jāguļ, un šaustīsiet sevi, dzenoties pēc šiem standartiem. Tādas universālas metodes nav – katrai mammai un katram mazulim ir savi apstākļi, iezīmes un dzīvesveids, tāpēc jāskatās fons un konteksts. Atcerieties, jūs neesat slikti vecāki, ja midzināt bērnu ratos, un neesat slikti, ja to nedarāt vai ja jūsu bērns atsakās gulēt ratos. Vienā brīdī tas var strādāt, citā – vairs ne, tāpēc vecākiem jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <enclosure url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-1007773.jpeg" length="312780" type="image/jpeg" />
      <pubDate>Sun, 10 Jul 2022 12:49:09 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/miegs-ratos</guid>
      <g-custom:tags type="string">zīdaiņu miegs,drošs miegs,miegs ratos,bērnu miegs</g-custom:tags>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-1007773.jpeg">
        <media:description>thumbnail</media:description>
      </media:content>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-1007773.jpeg">
        <media:description>main image</media:description>
      </media:content>
    </item>
    <item>
      <title>Divgadnieku miegs</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/divgadnieku-miegs</link>
      <description />
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Lai arī miega kontekstā biežāk tiek runāts par mazuļiem līdz gada vecumam un viengadniekiem, arī divgadnieku vecāki nereti piedzīvo grūtības – mazo cilvēku ir grūti nolikt gulēt, viņš pretojas miegam, naktīs mēdz pamosties un nākt uz vecāku gultu. Kādēļ laikā, kad bērna miega struktūras jau ir gandrīz nobriedušas, rodas šādas grūtības un kā mēs kā vecāki varam savam bērnam palīdzēt? Šajā rakstā sniegšu atbildes uz šiem un citiem jautājumiem, pieskaršos teorijai un piedāvāšu arī praktiskos aspektus, ko divgadnieku vecākiem ieviest savā ikdienā. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ar ko divgadnieki ir īpaši miega kontekstā?
           &#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Divu gadu vecumā bērns parasti piedzīvo pēdējo miega regresu. Rezultātā viņam ir nostabilizējušies miega cikli un miega ciklu struktūra, kas nu jau ir ļoti līdzīga pieaugušo struktūrai. Proti, bērns no seklā miega ātri iekrīt dziļā miega fāzē, guļ stabili un labi. Viena nomoda garums parasti ir 4 – 7 stundas, bērns visbiežāk guļ vienu diendusu, kas ir 1 – 2 stundas gara, bet summārais miega daudzums diennaktī ir ap 13 stundām. Šķietami visam būtu jābūt mierīgi un stabili, taču no bērna gada vecuma aizvien būtiskāku lomu bērna miega organizācijā ieņem vēl divi aspekti – bērna attīstības psiholoģija (uzvedība, psihe, temperaments, raksturs, emocijas) un tas, kā viņa vecāki jūtas vecāku lomā – viņu pārliecinātība par savām darbībām, ticība saviem spēkiem, paļaušanās uz sevi, un spēja cieņpilni tikt galā ar bērna emocijām un uzvedību.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Jāpiemin, ka divgadnieka miega regress saistīts ar runas attīstību. Valoda un runa attīstās, bērnam apgūstot šīs jaunās prasmes, miegs var kļūt saraustīts.
           &#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kādēļ divgadnieks protestē?
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Divu gadu vecumā bērna emociju pašregulācija joprojām nav attīstīta, tāpēc viņš visas savas emocijas pauž uz āru ar kliegšanu, protestiem, dusmām, bēdām u.tml. No vienas puses bērns arvien vairāk lietu grib darīt pats un pretojas vecāku norādījumiem, bet no otras – joprojām sagaida viņu atbalstu. Tam šķietami nav saistības ar miegu, taču visā šajā emociju virpulī arī gulētiešana bērnā var izraisīt spilgtas un pretrunīgas emocijas – no vienas puses viņš varbūt pat grib gulēt, bet no otras – nevēlas, lai mamma vai tētis viņam norāda, kas jādara. Tāpat, iespējams, pēc dienas dārziņā vai ar auklīti, bērns ir sailgojies pēc vecākiem, un savas ilgas un vajadzību pēc mammas vai tēta izpauž kā protestu pret aizmigšanu. Šādas emocijas ir normālas, un vecāku uzdevums ir bērnu atbalstīt un nomierināt. Atcerieties, bērni aizmigšanu uztver kā šķiršanos.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Vecāki divgadniekam palīdz sazemēties un sniedz drošības sajūtu
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Šajā vecumposmā vecāku galvenais uzdevums ir atpazīt un verbalizēt bērna emocijas. Nevis dusmoties, noliegt vai apspiest bērna kliegšanu, dusmas vai protestus, bet gan ļaut bērnam sajust, ka viņš ir saprasts un sadzirdēts. Proti, ir jāstāsta bērnam, ka redzat, kas ar viņu notiek, ka tas ir normāli, ka viņš drīkst dusmoties, būt bēdīgs vai apvainoties. Ir jāstāsta, jāskaidro un jāatbalsta, jo bērns savās emocijās var apmaldīties. Taču tas nebūt nenozīmē, ka vecākiem būtu vienmēr jāpiekāpjas un jāiet uz kompromisiem ar bērnu. Tieši pretēji – ir jātur noteikti rāmji un robežas, bet jāpaskaidro bērnam, kāpēc tas ir nepieciešams. Piemēram, ja bērns nevēlas piesprādzēties auto, mazgāt zobus u.tml. un skaļi protestē, vecākam nav jāpiekāpjas bērnam, taču būtu jāpaskaidro: “Jā, es redzu, ka tev nepatīk, kad mamma mazgā tev zobus, bet mēs to tomēr darīsim. Tu vari dusmoties, es to saprotu, bet zobi ir jāiztīra”. Vienlaikus ir jādod bērnam izvēles iespējas un rīcības brīvība citos sadzīves aspektos, lai apmierinātu viņa vēmi pēc patstāvības.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Visu grib darīt pats
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Bērna ikdiena nedrīkst būt piesātināta ar vecāku “nē”. Tādēļ man īpaši simpatizē Marijas Montesori mācīšanās filozofija, kas aicina veidot tādu vidu, kurā bērns aug un attīstās bez liekiem aizliegumiem. Tas nozīmē, ka vide primāri ir bērnam droša, lai viņš pats varētu izzināt pasauli un pieņemt lēmumus. Piemēram, vecāks izlemj, kad bērns ēd pusdienas, bet bērns pats izvēlas, kādu ēdienu ielikt sev šķīvī. Vai arī tā vietā, lai aizliegtu bērnam revidēt virtuves skapīšus, virtuve tiek iekārtota tā, lai viņš to var darīt, neapdraudot savu drošību. Proti, ja pamainīsiet savu vidi un uzvedību, lai bērnam rastos iespēja pašam pieņemt vairāk lēmumu un pārņemt kontroli pār mazajiem procesiem, vienlaikus turot veselīgus rāmjus un robežas, viņam būs mazāka vēlme protestēt pret lietām, kuras regulējat jūs.
           &#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kā tas saistās ar miegu?
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Neskatoties uz to, ka mazais cilvēks vēlas arvien lielāku patstāvību, viņam joprojām ir ļoti nepieciešams vecāku atbalsts. Nereti tieši trūkums pēc nedalītas vecāku uzmanības ir iemesls, kāpēc bērns ik vakaru pirms aizmigšanas taisa skandālu vai pamostas naktī un mēģina šo trūkumu kompensēt, nākot uz vecāku gultu. Tamdēļ vakara rutīnā obligāti jāiekļauj aptuveni 30 – 45 minūšu laika posms, kad vecāki velta nedalītu uzmanību bērnam. Tas ne vien ļaus viņam justies sadzirdētam, bet arī palīdzēs sazemēties un nomierināties pirms miega.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Kā jau rakstīju bloga ierakstā par
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;a href="https://www.miegamamma.lv/berndarznieka-miegs" target="_blank"&gt;&#xD;
      
           bērndārznieku miegu,
          &#xD;
    &lt;/a&gt;&#xD;
    
          organizējot vakara nomodu, jāiekļauj gan pāreja uz mierīgo laiku, gan pats mierīgais laiks, kuru bērns pavada ar vienu vai abiem vecākiem, lai sagatavotos naktsmieram. Pārejas laikā labi iederas kopīgas vakariņas, mājas darbu apdarīšana, vannošanās, pidžamas uzvilkšana un citas mierīgas aktivitātes pirms došanās uz guļamistabu. Savukārt mierīgajā laikā aizejiet uz guļamistabu, aizveriet aizkarus, varat sēdēt ar bērnu uz grīdas un ļaut viņam pašam darboties, vienlaikus sniedzot sajūtu, ka jūs viņu redzat un dzirdat. Šajā brīdī izslēdziet visas viedierīces un simtprocentīgi pievērsieties bērnam, lai jūs būtu klāt ne tikai fiziski, bet arī ar prātu. 
         &#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kad bērns izrāda noguruma pazīmes, uzsāciet ikvakara rituālu, kas sastāv no 2 – 3 darbībām un ilgst ne vairāk kā 7 minūtes (dziesmiņa, papaijāšana, dzejolis u.c. darbības, pirms bērns iekāpj gultiņā). Tad lieciet bērnu gultā un sakiet, ka ir pienācis gulēšanas laiks. Ja bērns izrāda pretestību, pasakiet, ka saprotat viņa dusmas un vilšanos, bet paskaidrojiet, ka rotaļu laiks ir beidzies un ir pienācis laiks miedziņam. Jā, bērns, iespējams, pārbaudīs robežas un turpinās pretoties, taču, ja jūs ik vakaru turēsieties pie vakara rutīnas un rituāla, bērns ar laiku pieņems, ka tāda ir lietu kārtība. Svarīgi, lai bērnam šis process sagādā prieku un patīk, jo tad arī izveidosies un nostiprināsies veselīgs paradums. Paradumiem ir jārada labsajūta.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Ja tomēr skandāli un pretošanās turpinās, iespējams, bērns joprojām signalizē, ka nesaņem pietiekamu vecāku tuvumu vai arī apjucis par jauno lietu kārtību. Taču, ja vecāki ir pamainījuši savus paradumus, lai apmierinātu bērna vajadzības, un konsekventi turas pie vakara rutīnas vismaz divas nedēļas, bērns ar laiku pierod un paļaujas. Tāpat arī, ja divgadnieks pamostas naktī un dodas uz vecāku gultu, nedzeniet viņu prom – atļaujiet palikt jūsu gultā vai ejiet ar viņu uz bērnistabu vai viņa gultiņu un palieciet blakus. Šajā vecumā bērni joprojām uztver gulēšanu kā šķiršanos no vecākiem. Turklāt, iespējams, tādā veidā bērns tiek galā ar emocijām, kas saistās ar lielām pārmaiņām, piemēram, jauna bērniņa ienākšanu ģimenē, bērnudārza gaitu uzsākšanu u.c. 
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Mammas un tēta sajūtas vecāku lomā atspoguļojas arī bērna uzvedībā
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Vecāku turētie rāmji un robežas palīdz bērnam būt mazāk trauksmainam, jo viņš skaidri zina, ko no viņa sagaida vecāki un ko viņš var sagaidīt no vecākiem, tāpēc kļūst paļāvīgs. Tamdēļ vecāku attieksme pret bērna emocijām ir īpaši būtiska. Ja bērns ik pa laikam arī protestē, tas nepadara vecākus par sliktiem. Gluži otrādi – ir izveidota drošā piesaiste – bērns uzticas un rāda savas patiesās emocijas. Tieši tāpēc protesti nav jāapspiež un tiem nav arī jāpakļaujas, uzsākot tirgošanos ar bērnu. Vislabāk būtu saglabāt “maigo stingrību” un spoguļot bērna emocijas, palīdzot viņam tikt galā ar apjukumu. Šis ir izaicinošs posms kā bērnam, tā vecākiem, jo arī viņiem jājūtas pārliecinātiem un drošiem par savām darbībām. Tādēļ, lai šo sajūtu sevī rastu, iesaku kursu “Bērna emocionālā audzināšana”(piemēram, centrs “Līna” vai PEP mamma Elīna Kļaviņa). Ja jūs kā vecāki spējat cieņpilni novadīt bērna emocijas, droši vadāt vakara vai diendusas rutīnu, bērns uz jums paļausies. Bērnam ir svarīgi, ka viņu pieņem tādu, kāds viņš ir, un uzklausa. Ja jums bērna spēcīgās emocijas rada trauksmi vai darbojas kā palaidējmehānisms kaut kādām dziļām, apslēptām emocijām, uzmeklējiet profesionālu atbalstu. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <enclosure url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-8910209.jpeg" length="731321" type="image/jpeg" />
      <pubDate>Thu, 30 Jun 2022 20:54:30 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/divgadnieku-miegs</guid>
      <g-custom:tags type="string" />
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-8910209.jpeg">
        <media:description>thumbnail</media:description>
      </media:content>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-8910209.jpeg">
        <media:description>main image</media:description>
      </media:content>
    </item>
    <item>
      <title>Miega ciklu savienošana</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/miega-ciklu-savienosana</link>
      <description />
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Runājot par bērnu miegu, arvien biežāk saņemu jautājumus par miega ciklu savienošanu. Proti, vecāki vēlas uzzināt, vai bērnam jāpalīdz salīmēt miega cikli, no kāda vecuma to drīkst nedarīt un vai tas ir jādara, taču šie nav vienkārši “jā/nē” jautājumi, bet gan tēma, kur būtu jāizvērtē dažādi faktori, kas saistīti ne tikai ar miegu, bet arī ar vispārēju bērna attīstību. Tādēļ šoreiz aplūkosim ne vien miega anatomiju, bet arī bērna attīstības un uzvedības aspektus, lai izprastu, vai un kādos gadījumos vecākiem būtu jāpalīdz bērniem saslēgt miega ciklus.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pieauguša cilvēka miegs
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ikviena cilvēka – pieaugušā vai bērna – miegs ir ciklisks. Pieauguša cilvēka miega struktūru veido četras fāzes, un kopējais cikla garums ir aptuveni 90 minūtes. Pieaudzis cilvēks, aizmiegot, ļoti īsā laikā iekrīt dziļajā miega fāzē. Gan bērni, gan pieaugušie ciklu saslēgšanas brīdī pamostas, vienīgi mēs, pieaugušie, visbiežāk to neatceramies. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Zīdaiņa miegs līdz pirmajam miega regresam
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Bērna miegs būtiski atšķiras. Pirmajos dzīves mēnešos līdz pirmajam miega regresam (vidēji 3,5-5,5 mēnešiem) zīdaiņu miegs ir haotisks un neprognozējams. Viņu miega cikls ir divreiz īsāks kā pieaugušajiem (aptuveni 35-45 minūtes), un tajā izšķir seklo un dziļo miega fāzi. Atšķirībā no pieaugušajiem, iekrišana dziļajā miegā notiek vien pēc 15 -20 minūtēm, un lielāko miega daļu viņi pavada seklajā fāzē. Attiecīgi dziļā fāze ir salīdzinoši īsa. Tas skaidrojams ar to, ka dziļajā fāzē palēninās cilvēka sirdsdarbība un asinsrite, pazeminās temperatūra, un zīdainim salīdzinājumā ar pieaugušo ir sarežģītāk tikt ārā no šiem lēnajiem ritmiem (literatūrā ar to tiek saistīts arī zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms). Tādēļ šajā posmā ir īpaši būtiska vecāku klātbūtne.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pirmajās dzīves nedēļās bērna miegu vada homeostastiskais miega spiediens. Proti, miega garums ir atkarīgs no uzkrātā noguruma nomoda laikā, tādēļ nereti pavisam mazie zīdaiņi nomodā var pavadīt ilgāku laiku kā sešus mēnešus veci mazuļi. Zīdaiņu mošanās starp cikliem, lai paēstu, ir adekvāta uzvedība un tā nav saistāma ar paradumiem. Ja zīdainis ir paēdis, viņam ir uzkrājies pietiekams nogurums, pēc ēšanas viņš turpinās gulēt, pats sasienot miega ciklus. Te gan jāizpildās arī vairākiem labvēlīgiem priekšnosacījumiem:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            bērnam ir nodrošināta atbilstoša miega higiēna – aptumšota guļamistaba, klusums u.tml., jo, ja bērns ir jūtīgs pret ārējiem kairinājumiem, tad dienas gaisma vai trokšņi (piemēram, ieslēgts TV) būtiski traucēs saslēgt miega ciklus; 
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            mazulis ir vesels un attīstās atbilstoši savam vecumposmam, tostarp, viņam nav pārtikas nepanesamību, vēdergraižu, gāzīšu u.c. problēmu;
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            bērns jūtas fiziski un emocionāli komfortabli.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Mazuļu miegs pēc miega regresa
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Bērna psihei nobriestot un augot, pamazām mainās miega cikls gan savā struktūrā gan ilgumā. Sākot ar sesto dzīves nedēļu pamazām nostabilizējas arī bērna cirkadiskais ritms (circadian rythm), kas nosaka bērna bioloģisko aizmigšanas laiku. Otrs būtiskais miega fizioloģiskais faktors – miega spiediens – nosaka, cik ilgi bērns gulēs diendusu. Attiecīgi, ja bērns ir uzkrājis labu nogurumu un tiek midzināts viņa iekšējam ritmam atbilstošā laikā, viņš spēs patstāvīgi saslēgt miega ciklus. Savukārt, ja bērnu midzināsiet citā laikā, viņš ciklu sasiešanai var pieprasīt tos pašus “rīkus”, kas tika izmantoti midzināšanai (piemēram, krūti, šūpošanu uz bumbas u.c.), vai arī pamodīsies pēc 15-20 minūtēm. Tādēļ ir īpaši būtiski paļauties uz bērnu un sekot līdzi viņa noguruma pazīmēm. Visi miegi nav jāsavieno!
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Bērns ir spējīgs patstāvīgi savienot miega ciklus
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Nav universālas veiksmīgas diendusu un nakts miega formulas, taču ir iespējams sakārtot ārējos faktorus un nodrošināt bērnam atbilstošu nomoda garumu un miega spiedienu. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Nomoda organizēšana
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Nomoda garums atšķiras ne tikai katrā vecumposmā, bet arī individuāli katram bērnam, tādēļ vērojiet savu bērnu un mēģiniet “uztaustīt” viņam piemērotu nomoda garumu. Ja nomoda garums ir bijis adekvāts un bērns pēc pamošanās ir bijis aktīvi nodarbināts, bet pirms miega atslābis un nomierinājies, proti bērnam ir bijusi pāreja no aktīvās nomoda fāzes uz midzināšanu jeb mierīgais periods, visticamāk, viņš pats spēs savienot ciklus. Tāpat, ja viņam dienas gaitā jau ir bijusi viena garā diendusa (virs stundas), tad vecākiem nav jācenšas mākslīgi pagarināt pārējās. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ārējās vides faktori
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ir bērniņi, kam ir izteikta sensorā jūtība uz kādu no maņām, tāpēc, ja telpā, kurā viņi guļ, ir kādi kairinājumi, kas šīs maņas var pastiprināt vēl vairāk, mošanās starp cikliem var būt izteikti nepatīkamāka. Tādēļ ideālā gadījumā guļamistabai būtu jābūt aptumšotai, bez ekrāniem, trokšņiem un citiem kairinātājiem. Tā kā bērni lielāko miega daļu pavada seklajā miegā, viņus ir viegli pamodināt, tāpēc labai miega higiēnai ir būtiska loma.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kādēļ tik bieži tiek runāts par gaismu aizturošiem aizkariem? Cilvēka cirkādisko ritmu regulē smadzeņu daļa – hipotalāma –, kas atrodas netālu no redzes nerviem. Kad gaisma krīt uz acs tīkleni, hipotalāmai caur redzes nerviem tiek nodots signāls turēt cilvēku nomodā, tādēļ aptumšota telpa labvēlīgi ietekmē kā pieauguša, tā arī bērna miega kvalitāti. Pēc sešu nedēļu vecuma šim īpaši jāpievērš uzmanība, jo miegs aptumšotā istabā palīdz veidoties labam miega-nomoda  ritmam, atbalstot bērna iekšējos procesus.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kādos gadījumos bērni nevar saslēgt miega ciklus patstāvīgi?
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Pirms risināt miega problēmas, tostarp nespēju atkārtoti iemigt,
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           jānoskaidro, kādi varētu būt to cēloņi.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Ne visi cēloņi ir novēršami, bet var tos izprast un pieņemt
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           :
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;span&gt;&#xD;
          
             Bērnam nav vecumam un spējām atbilstoša nomoda garuma un adekvātas noslodzes (pārāk gari vai īsi nomodi, nepareiza noslodze, nav mierīgā laika).
            &#xD;
        &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Bērns izjūt fizisku diskomfortu vai sāpes.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Nav nodrošināti kvalitatīvam miegam nepieciešamie apstākļi telpā, kurā guļ bērns (temperatūra, apgaismojums, apģērbs).
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Bērnam ir bijusi pārstimulācija (īpaši izteikts emocionāli jutīgiem bērniem).
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Bērns ir apguvis kādas jaunas prasmes, piemēram, sēdēšanu, stāvēšanu, valodu u.c., kuras viņš apstrādā smadzenēs miega laikā, lai tās nostiprinātos. Tas ir normāli, ka pēc jaunu prasmju apgūšanas bērna miegs kļūst saraustītāks.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Bērns piedzīvo miega regresu. Šajā posmā mazulis var ne tikai biežāk mosties naktīs, bet arī gulēt īsākas un biežākas diendusas. 
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Bērnam jau ir izveidojusies paradumu struktūra, ka vecāki viņam palīdz savienot miega ciklus, un viņš pieprasa tos pašus iemidzināšanas mehānismus, kuri tika izmantoti bērna sākotnējai midzināšanai.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Bērns pamostas, lai paēstu. Tas ir normāli un neuztveriet to kā biedu.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Mammas krūts nav vienīgais veids, kā nepieciešamības gadījumā palīdzēt bērnam saslēgt ciklus
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Bērni seklajā miega fāzē mēdz “gulēt aktīvi” – mētāties, izdot skaņas, vicināt rokas un kājas, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka viņi ir pamodušies. Līdz ar to vecāku steigšanās bērnam palīdzēt saslēgt miega ciklus nereti bērnu var pamodināt. Ja arī bērnam tomēr ir jāpalīdz atkārtoti iemigt, tad krūts nav vienīgais iespējamais risinājums. Dažkārt pietiek ar maigu kušināšanu, glāstiem vai vienkārši vecāka klātbūtni, lai bērns nomierinātos un iemigtu.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Iedomāsimies situāciju, kad bērns nokrīt un sasit celi. Vai mēs uzreiz skriesim ieģipsēt bērnam kāju? Nē. Mēs izvērtēsim, kas būtu atbilstošākais risinājums – papūst brūci un nomierināt bērnu, uzlīmēt plāksteri vai nopietnākā gadījumā vest uz slimnīcu. Līdzīgi kā ģipsis nav risinājums visiem nobrāzumiem, arī krūts barošana ir vien galējais līdzeklis ciklu sasiešanai. Nereti mammas, kas ekskluzīvi zīda savus mazuļus, uztraucas, ka tādā veidā izlaidīs bērna ēdienreizi, bet vēlos nomierināt – vēlmi ēst nevar sajaukt ar pamošanos starp cikliem
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Midzināšana un miega ciklu savienošana ar krūti pati par sevi nav slikta, taču jārēķinās, ka tā var izveidot spēcīgu paradumu sistēmu, kuru pēcāk, kad mamma būs nolēmusi noslēgt krūts barošanu, iespējams, būs grūti mainīt. Jā, ir bērni, kas no krūts atsakās paši, taču daži bērni vēlas zīst ilgāk, nekā mamma to gribētu vai varētu. Zīdīšanas pārtraukšana var būt emocionāli grūts process, tāpēc visdrošāk ir jau savlaicīgi mācīties izmantot visus iespējamos mierināšanas veidus. 
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Piebilde par jaundzimušajiem un zīdaiņiem līdz pirmajam miega regresam: ekskluzīvas zīdīšanas gadījumā dodiet zīdainim krūti pēc pieprasījuma un nesatraucieties par ciklu sasiešanu!
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Mans ieteikums, ja bērns starp cikliem mostas, ir nedaudz nogaidīt un izvērtēt situāciju, un, ja ir skaidrs, ka bērnam pašam neizdodas atkārtoti iemigt, sākumā piedāvāt viņam mierināšanas taktiku –  uzlikt roku, pagaidīt un vērot, vai palīdz. Ja nē, otrajā solī turam roku un pakušinām “mamma blakus”, ja tas nelīdz, pašūpinām, un tikai beigās iedodam  krūti. Šādi var palīdzēt ne tikai mamma, bet arī bērna tētis vai cita aprūpes persona.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Atbalstīsim prasmju veidošanos
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Līdzīgi kā ar citām prasmēm, ko bērns apgūst, mums ir jāļauj bērnam pašam apgūt prasmi gulēt, tostarp sasiet ciklus. Katras prasmes apgūšanai ir savs laiks un arī katram bērnam ir savs viņa vecumposmam un spējām atbilstošs miega musturs. Mēs nevaram aizbēgt no miega fizioloģijas, tādēļ mums bērns ir jāatbalsta un jāmēģina izprast un mazināt viņa miega problēmu cēloņus, nevis jāmāca gulēt. Ja ir ievēroti iepriekš izklāstītie principi un bērns ir vesels, viņš pats būs spējīgs saslēgt miega ciklus. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ﻿
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <enclosure url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-7282807.jpeg" length="754398" type="image/jpeg" />
      <pubDate>Sat, 25 Jun 2022 19:26:10 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/miega-ciklu-savienosana</guid>
      <g-custom:tags type="string" />
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-7282807.jpeg">
        <media:description>thumbnail</media:description>
      </media:content>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-7282807.jpeg">
        <media:description>main image</media:description>
      </media:content>
    </item>
    <item>
      <title>Izraudināšana un neļaušana raudāt</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/izraudinasana-un-nelausana-raudat</link>
      <description>Mēs nevaram izaudzināt bērnu, ne reizi nesaskaroties ar bērna raudāšanu. Tā ir plaša tēma, bet es šoreiz ļoti īsi un koncentrēti pievērsīšos tematam, ar kuru sastopos savā darbā – vecāku rīcība bērnu raudāšanas gadījumā. Izraudināšana un neļaušana raudāt.</description>
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Divas galējības, runājot par bērna r
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          audāšanu
         &#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div&gt;&#xD;
  &lt;img src="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/wepik--2022511-131658.jpg"/&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Bērnkopības neatņemama sastāvdaļa ir bērna raudāšana. Mēs nevaram izaudzināt bērnu, ne reizi nesaskaroties ar bērna raudāšanu. Tā ir plaša tēma, bet es šoreiz ļoti īsi un koncentrēti pievērsīšos tematam, ar kuru sastopos savā darbā – vecāku rīcība bērnu raudāšanas gadījumā. Izraudināšana un neļaušana raudāt.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Izraudināšana savā būtībā ir drastiskāka, tā iemāca bērnam nesaukt pēc palīdzības, tikt galā
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            pašam
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          ar
          &#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            grūtībām un ar spēcīgām emocijām. No vienas puses kādam tas var šķist pat pareizi, bet te ir nianse: maza bērna psihe
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           nav!!! nobriedusi un nespēj adekvāti pārstrādāt radīto stresu
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           . Jā, bērns iemācās tikt galā ar emocijām, bet tad vairāk nav runa par drošu piesaisti un par veselīgu pašnovērtējumu nākotnē. Tāpēc
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            izraudināšana jeb raudāšana vienatnē
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          maza bērna vecumā nav ieteicama. Lai pieaudzis cilvēks spētu tikt galā ar stresa situā
          &#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            cijām, spētu lūgt palīdzību un būtu ar adekvātu pašnovērtējum, šī uzvedība kaut kad ir jāiemācās, un to
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           sāk apgūt maza bērna vecumā vecāku pavadībā
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          , jau sākot no pirmajām dzīves dienām. 
         &#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Otra galējība ir neļaušana raudāt. Ar neļaušanu raudāt parasti
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            saprot
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          tādu uzvedību kopu, kas nepārprotami signalizē: neraudi! Šādi rīkojoties, vecāki ar savu uzvedību signalizē
          &#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            :
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          Tev ar savām emocijām nav jāmācās tik galā vai ari jātiek galā
          &#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           ,
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          kā nu proti.
          &#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Kas tad tur a
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          tkal
          &#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            slikts? Cilvēks iemācās tikt galā ar dzīves problēmam pats, jau no maza vecuma!? Atbilde slēpjas
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          pieauguša cilvēka portret
          &#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           ā:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          spēja tikt galā ar spēcīgām emocijām, neiekrist “maza bērna uzvedībā”, nerodas tukšā vietā. Spēja atpazīt savas emocijas ir ļoti vērtīga prasme
          &#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           , kuru bērni mācās no vecākiem.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    
          Varbūt, esat dzirdējuši frāzes: “Neraudi, te jau nekas nebija! Nu, neraudi, tu jau esi liels! Ko Tu raudi, tas jau nieks!” Vai esat piedzīvojuši, ka bērnam sākot raudāt, tas automātiski tiek sākts šūpināts, aijāts, žūžināts un ušināts.  Šie piemēri ir par neļaušanu raudāt.
         &#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    
          Es, savā mammas būšanas sākumā,
          &#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           pārpratu
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          atbalsta nozīmi bērna raudāšanai, domājot, ka
          &#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           man ir jādara viss, lai bērnu nomierinātu
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          . Kaut gan patiesībā mans galvenais uzdevums bija: būt blakus, uzklausīt, spoguļot un sniegt atbalstīt. Man likās, es būšu laba mamma, ja atsaukšos bērna raudāšanai un sniegšu visu nepieciešamo komfortu – ucināšu, šūpošu, žūžināšu. Es paķēru par daudz! Bet labā ziņa - nekas jau nav nokavēts, par vecākiem mēs kļūstam visa mūsu bērna dzīves garumā.
         &#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ir svarīgs vidusceļš starp “izraudināt” un “neļaut raudāt”. Ļaut raudāt nozīmē: būt bērnam blakus (drīkst turēt rokās), sniegt atbalstu, spoguļojot emocijas. Bet, lai to varētu darīt, pašiem vecākiem ir jābūt spēcīgiem un drošiem, nebaidītie
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            s. Vecāki ir kā bāka jūras vidū, kas tumšā, miglainā laikā palīdz kuģim nokļūt drošībā un pietauvoties ostā. Bāka nespēj kuģi pārvietot uz ostu, bet tā sniedz
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
          drošības sajūtu un atbalstu, lai kuģis pats nokļūtu ostā.
         &#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kādas emocijas Tevi pārņēma, lasot šo ierakstu? Tu drīksti sajust un Tu drīksti rakstīt, kā Tu juties. Kādas emocijas un domas Tevi pārņem, domājot par bērna raudāšanu?
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Atceries! Par mammu un tēti nekļūst vienas dienas laikā, dzemdību namā (vai telpā). Mēs mācāmies, kļūdāmies, pieņemam savas kļūdas, piedodam se
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           v.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    
           
         &#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <enclosure url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/wepik--2022511-131658.jpg" length="89243" type="image/jpeg" />
      <pubDate>Sat, 11 Jun 2022 10:08:28 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/izraudinasana-un-nelausana-raudat</guid>
      <g-custom:tags type="string" />
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/wepik--2022511-131658.jpg">
        <media:description>thumbnail</media:description>
      </media:content>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/wepik--2022511-131658.jpg">
        <media:description>main image</media:description>
      </media:content>
    </item>
    <item>
      <title>Kā saprast, kas Tev der?</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/ka-saprast-kas-tev-der</link>
      <description />
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Metodes dažādas, informācija pretrunīga, resursi ierobežoti.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div&gt;&#xD;
  &lt;img src="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/wepik--202256-15340.png"/&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Šobrīd, kad informācija ir brīvi pieejama un bieži vien pretrunīga, mēdz iestāties apjukums. Lasot rakstus, grāmatas un klausoties dažādus podkastus, mēs it kā topam gudrāki, bet tad, kad dzirdētais ir jāsāk pielietot, iestājas apjukums. Man palīdz divas mantras: Lai sevi sadzirdētu, vajadzīgs klusums. Tas, ka kāds ļoti skaļi kliedz, nenozīmē, ka viņš stāsta patiesību, viņš vienkārši ir skaļš. Kā saprast, kas Tev der? Pēc būtības ir samērā vienkārši jautājumi, kuriem ir jāsaņem apstiprinoša atbilde:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Vai tas, ko es izlasīju, vai tas man der?
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Vai tam ir nepieciešamie resursi (laiks vai cilvēku resurss)? 
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Vai mans bērns un es (mēs) esam tam gatavi?
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Vai informācija Tev der?
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Vienkārši, ne? Jā un nē. Ne velti pasaulē miega metožu grāmatas ir tik daudz un dažādas: gan ar saudzīgām metodēm, gan ar skarbām metodēm. Var izvēlēties to, kas atbilst vairāk Tavai vecākošanas nostājai, vai Tavām šī brīža vajadzībām. Uzsākot lasīt, vispirms uzdod jautājumu sev: vai izlasītais Tevi uzrunā, vai patīk, ir saprotams, Tev atbilstošs. Tieši ar tik vienkāršu jautājumu sākas izvēle. Tavas motivācijas pamatā var būt dažādi iemesli, tamdēļ nav pareizo vai nepareizo metožu – ir Tava motivācija un vai izvēlētā informācija Tev palīdz sasniegt mērķi. Pirms gala lēmuma, iesaku kādu laiku klusumā ar šo domu padzīvot. Tas nozīmē – kādas pāris dienas nemeklē vēl papildu informāciju, neskrollē ekrānus, necentieties atrast ārējos apstiprinājumus. Ir vajadzīgs tikai Tavs apstiprinājums. Tam vajadzīgs ir klusums, jo informācijas troksnī sevi ir grūti sadzirdēt. Visbiežāk, mammas intuīcija nostrādā pareizi.	 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Vai Tev ir resursi? 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Šeit mēdz iekrist daudzi jaunie vecāki, īpaši mammas. Izvēloties sākt darbu ar miega optimizāciju, jāsaprot, vai Tev ir resursi, lai to paveiktu. Te nav runa par finansēm, bet gan tādām nematreālām vērtībām, kā laiks, partnera iesaiste un/vai atbalsts, emocionāla stabilitāte, neesi miega badā u.c. Būtu brīnišķīgi, ja pēc sarunas ar miega konsultantu, visas problēmas izgaistu! (Ir nācies dzirdēt, ka pēc konsultācijas, mammai neko nedarot, ir mainījies miega musturs bērnam). Ir metodes, kur ir vajadzīga partnera iesaiste vai arī daļa atbildības tiek nodotas citiem cilvēkie, ir metodes, kur mammai (galvenai piesaistes personai) ir jāizdara liels darbs, lai sakārtotu esošās problēmas. Tamdēļ ir vērts padomāt arī par šo aspektu. Mans iesteikums, pie jebkurām pārmaiņā, iesaisti partneri. Stāsti, dalies! Dažkārt, ārējie apstākļi - atgriešanās darbā, medikamentu lietošana - ir spēcīgs stimuls, lai sagrupētos un atrastu nepieciešamos resursus.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Vai Tu un Tavs bērns esat gatavi pārmaiņām?
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Atrodot labu informāciju un apzinot resursu pieejamību, ne mazāk svarīgs faktors – vai Tu un Tavs bērns esat gatavi pārmaiņām. Vecāki nereti mēdz sajaukt gatavību pārmaiņām ar nepatiku. Tāpēc te ir būtiski atkal ieklausīties savā balsī, ko tā saka. Ja uzsākot pārmaiņas, Tu redzi, ka bērna uzvedība nomoda laikā krasi pasliktinās, zūd apetīte, ir nepārtraukti neapmierināts ar dzīvi, tad skaidrs, ka pārmaiņām bērns nav gatavs. Savukārt, protests, kas var izpausties raudot vai uzstājīgi pieprasot atpakaļ ierasto lietu kārtību, ir ļoti adekvāta reakcija no bērna puses. Ja nomoda laikā bērns turpina būt omulīgs, dzīvespriecīgs, ēd, aug, labi guļ, tad visticamāk, pārmaiņas viņam sagādā nepatiku, bet tām ir gatavs. Bērna protestēšana pārmaiņām var Tev izsaukt spēcīgas emocijas, tā var būt kā palaidējmehānisms Tavām iekšējām traumām vai piedzīvotam atraidījumam bērnībā, Tev var būt grūti izturēt notiekošo. Ja kaut ko šādu pamani, tad noteikti meklē palīdzību. Tu drīksti tā justies un drīksti apturēt pārmaiņu procesu sevis dēļ. Tu - pieaugušais - vadi pārmaiņas, esi bērnam kā bāka, kas rāda ceļu, tāpēc ļoti svarīgi, cik Tu esi gatava pārmaiņām.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Visbiežāk vecāki apjūk tieši šeit - vai es esmu tam gatavs? Esot ar sevi klusumā, ieklausoties domās, sajūtās, ir iespējams sadzirdēt pareizo atbildi. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <pubDate>Mon, 06 Jun 2022 12:34:29 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/ka-saprast-kas-tev-der</guid>
      <g-custom:tags type="string" />
    </item>
    <item>
      <title>Nomoda aktivitātes</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/nomoda-aktivitates</link>
      <description />
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           "Bet, ko man iesākt ar viņu?"
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div&gt;&#xD;
  &lt;img src="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/Hero+nomods.png"/&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Viens no visbiežāk saņemtajiem jautājumiem, runājot par bērna miegu, skan aptuveni tā: “Bet, ko man ar viņu iesākt nomoda laikā?”
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Šī patiesībā ir visgrūtākā un sarežģītākā miega daļa – nomods. Jo vecāks bērns, jo grūtāk reizēm saprast, ko iesākt aktīvajā laikā un ko – mierīgajā. Man nav gatavas receptes un tā arī bieži saku – ir jāeksperimentē, lai saprastu, kas der Tavam bērnam. Bērni ir ļoti dažādi. Kas der vienam, neder visiem. Jo vairāk es mācos bērnus, jo vairāk es saprotu, ka vienas labas, izsmeļošas atbildes nav. Ļoti bieži iesaku vērot bērnu un izprast viņu. Kaitinoši, vai ne? Bet tā ir vienīgā pareizā recepte Tavam bērnam. Salīdzināt ar citu vecāku bērniem vai pat pašu bērniem, nebūtu ieteicams. Tas ir grāvis uz lielu neizpratni. Bet ir pāris lietas, kam iesaku pievērst uzmanību:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Bērni pasauli mācās caur visām maņām
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            . Bērni stimulus uztver caur visām maņām. Tāpēc, aktīvajā laikā vari mudināt bērnu iepazīt pasauli, izmantojot visas 5 maņas. Savukārt, mierīgajā laikā samazināt radīto stimulu intensitāti. 5 maņas: redze, dzirde, tauste, garša, oža. Lai saprastu, ko iesākt, svarīgi ir apzināties, uz ko bērns ir spējīgs konkrētā vecumposmā. Piemēram, svarīgi saprast, ka mazulis, kurš tikko sācis velties 15 minūšu laikā, intensīvi noslīpējot šo prasmi, nogurst tik par ļoti, cik pieaudzis cilvēks 1h sporta zālē. Tāpēc ir šis ieteikums – vērojiet bērnu, mācieties viņus.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Bērna elpa.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;span&gt;&#xD;
          
             Cik daudz Tu pievērs uzmanību tam, kā Tu pati/pats elpo? Apsēdies blakus bērnam uz grīdas un ieklausies savā elpā. Sajūti, kā elpo Tavs ķermenis. Vai elpa ir dziļa, mierīga, vai tomēr ātrā un virspusēja. Kā Tu juties, elpojot strauji un kā – lēnām un mierīgi? Bērna elpošana liecina par viņa aktivitātes līmeni. Proti, intensīvas un aizraujošas nodarbes rada strauju, ātru elpu. Savukārt, liela koncentrēšanās rada mierīgu un dziļu elpu. Bet ņemiet vērā - vienam bērnam LEGO kluču tornis var izraisīt sajūsmu, spiegšanu un lielas emocijas, turpretī citam – mieru.
            &#xD;
        &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Patiesībā, kļūt par vecākiem ir process, kas nekad nebeidzas. Ar katru dienu, mēnesi, gadu nākas mācīties un iegūt jaunas zināšanas un pieredzes, lai varētu būt kopā cieņpilnās attiecībās. Ļoti bieži iesaku klientiem PEP mammas konsultācijas, pēcdzemdību dūlas konsultācijas, psihologa konsultācijas. Konsultācijas iesaku ne jau tāpēc, ka vecākiem būtu problēmas ar savām emocijām, bet gan, lai saprastu savu bērnu. PEP mammas ir brīnišķīgs resurss, kurš par mazuļiem līdz 3 gadu vecumam ir kā enciklopēdija dažādos jautājumos. Iesaku "Ģimenes psiholoģijas centra Līna" psihologu konsultācijas un kursus, jo zinu, ka tur ciena drošās piesaistes principus. Tikko atklāju Centrs ZIN! Vecākiem izglītības programma – brīnišķīgs saturs. Šos visus resursus es izmantoju pati, kad esmu apjukusi vai ir neskaidrības kādā no bērnu attīstības jautājumiem.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Es ticu, ka mēs kā vecāki kļūstam stiprāki, ja balstāmies zināšanās. Miegs un midzināšana ir ļoti maza daļa no bērna dzīves. Uz to nevar skatīties atrauti no bērna dzīves un viņa personības, temperamenta, rakstura, ģimenes dzīves stila, vecākošanas principiem, slimošanas, emocionālās labbūtības un tā šo varētu turpināt. Novēlu atrast Tev Tavu atbalsta sistēmu - tas ir milzīgs resurss, kurš sniedz stabilitātes sajūtu arī tad, kad pamati sašūpojas.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <pubDate>Thu, 17 Feb 2022 14:21:11 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/nomoda-aktivitates</guid>
      <g-custom:tags type="string" />
    </item>
    <item>
      <title>Zīdaiņa miegs.  Pirmās 6 nedēļas</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/zidaina-miegs-pirmas-6-nedelas</link>
      <description>No miega zinātnes viedokļa raugoties, mazā cilvēka virsuzdevums, piedzīvojot pirmajos 2 gados attīstības lēcienus un miega regresus, ir miega mustura maiņa, kas pēc savas uzbūves būs ļoti līdzīgs pieaugušā miega musturam. Zīdaiņa miegs pirmajās 6 dzīves nedēļas krasi atšķiras no miega, kāds tas būs vēlāk. To vada  noguruma radītais miega spiediens, melatonīna sintēze vēl nenotiek un bērna iekšējais diennakts ritms vēl nav izveidojies.</description>
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pirmās 6 dzīves nedēļas
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div&gt;&#xD;
  &lt;img src="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/web+2.png"/&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Nesen viena no manām Instagram sekotājām, atsūtīja mulsinošu informāciju par “zīdainim izgulēt nakti”. Man, esot starp mammām un informāciju par bērnu miegu, šķita, ka šo bāzes informāciju visi zina, bet pēc sarakstes, sapratu, ka tas ir tikai mans šķitums. Sākotnēji domāju, būs īss raksts par zīdaiņu miegu, bet tā kā tēma ir plaša un visaptveroša, īsi nesanāks. Būs divi rakstiizd, alot vecuma robežas. Pirmais raksts par jaundzimušajiem līdz 6 nedēļu vecumam, otrs par zīdainīšiem 6 – 16 nedēļas.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Iesaku šo rakstu izlasīt arī tiem, kuru mazuļi ir vecāki par 6 nedēļām, jo bāzes informācija ir viena.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Zīdainis miega zinātnes kontekstā 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Miega kontekstā par zīdaiņa miega musturu runā par bērna vecumu līdz 3 - 4 mēnešiem jeb pirmajam miega regresam. Nav noteikta skaidra robeža, kurā vecumā šis miega musturs beidzas, jo katrs bērns attīstās individuāli. Vienam miega regress var pienākt ātrāk, otram – vēlāk. Lai varētu runāt, kā zīdaiņi guļ, ir jāsaprot, kā miegs tiek būvēts un, kas to vada. Savos iepriekšējos rakstos esmu minējusi 2 parametrus: homastotatiskais miega spiediens un iekšējais diennakts ritms (circadian rythm), papildu šiem diviem elementiem klāt nāk melatonīns jeb miega hormons. Šos parametrus atceraties nākotnei, jo visi trīs parametri uzreiz neattīstās un nenobriest, tāpēc zīdaiņa miegs ir tik trausls.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Zīdaiņiem tikai ap 6 – 7 nedēļu vecumu sāk nobriest viņa iekšējais bioloģiskais ritms (circadian rythm), melatonīns vēl netiek sintezēts un zīdaiņa miega ciklam, vienkāršoti sakot, ir divas fāzes – seklā un dziļā. Pirmās dzīves nedēļas bērna miegu vada miega spiediens (kurš uzkrājas no noguruma). Ļoti svarīgi saprast, ka lielāko miega daļu zīdainītis pavada seklajā miegā, vien 15- 20 minūtes var būt dziļajā miega fāzē, tāpēc bērniņu ir viegli uzmodināt. Asi, strauji trokšņi var uzraut zīdainīti no miega. Tāpēc ļoti svarīgi ir piedomāt pie bērna miega higiēnas – istabas apgaismojums, klusums, telpas temperatūra, bērna apģērbs. Mani ārkārtīgi skumdina aizvien biežāk dzirdētais: “Bērns jāradina gulēt pie trokšņa, lai nepierod pie klusuma!” Nē, maza bērna psihe nespēj pielāgoties ne putekļu sūcēju radītam troksnim, ne televizoram. Tas viņam nav jāprot. Lūdzu, izturēsimies pret zīdainīša miegu ar cieņu un atbildību. Vita Kalniņa savā grāmatā “Pirmās attiecības cilvēka dzīvē” rakstīja, un es piekritīšu psihoterapeites teiktajam, ka skaņa, kas mazuli var nomierināt ir skaņa “kušs” vai “ušš”, kas līdzinās mammas vēderā dzirdētajām skaņām. Zīdainis no putekļsūcēja, fēna vai tvaiku nosūcēja radītās skaņas “atslēdzas”, nevis tāpēc, ka tā viņu nomierina, gluži pretēji – tā viņu satrauc, un, lai psihe pasargātu bērnu no pārslodzes, tā “atslēdzas”. Tur nav nekāda maģija, tā ir, teikšu drosmīgi, vardarbība. Mēs savus bērnus iznēsājam 9 mēnešus slēgtā, pieklusinātā, aptumšotā vidē. Viņiem pasaule liekas plaša, vēsa un gaiša. Bērni mācās pielāgoties dzīvei ārpus punča, tāpēc izturēsimies ar cieņu pret zīdainīša miegu un atstāsim putekļsūcēju, fēnu un virtuves kombaini ārpus bērna miega. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pirms laika dzimušie mazuļi un viņa “miega vecuma” aprēķins
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pirmajās dzīves nedēļās viss ļoti strauji mainās, bērns burtiski aug pa dienām. Miegs nav nekas svešs zīdainim, mammas puncī viņš ir gulējis un labprāt turpinās gulēt. Miegs ir jāskatās attīstības kontekstā, īpaši, ja runājam par zīdaiņa attīstību. Miega vecuma aprēķinos ir jāvadās:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;ol&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Ja bērns ir piedzimis pirms laika, piem., 2 nedēļas pirms noteiktā datuma, tad viņš ir 2 nedēļas jaunāks nekā viņa kalendārās nedēļas. (Piemēram, 8 nedēļu vecs bērniņš patiesībā ir 6 nedēļu vecs)
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Ja bērns ir piedzimis vēlāk nekā plānotais dzemdību datums, tad, iespējams mazulim būs mazliet nobriedušāks bērna miegs, un šajā gadījumā miega vecums jārēķina no dzimšanas datuma.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ol&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Šos aprēķinus var paturēt prātā pirmos 6 dzīves mēnešus – līdz bērna pusgada vecumam vecuma starpība izlīdzinās. Kaut gan, runājot tikai no savas pieredzes darbā ar ģimenēm un mazuļiem, ne vienmēr šī starpība ir aktuāla. Bērni attīstās katrs savā tempā un laikā, tāpēc sekojam līdzi nevis nedēļām, bet attīstības robežstabiem un bērna spējām. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pirmā nedēļa un dzemdību pieredze
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pirmās divas nedēļas jaundzimušie iedod saviem vecākiem atelpas brīdi, pirms sākās nemitīgais pārmaiņu laiks. Tā tas noteikti ir, ja bērniņš ir piedzims harmoniskās, cieņpilnās dzemdībās (arī ķeizargrieziena operācija tāda var būt, ja mamma tai ir laicīgi sagatavojusies un bērniņam izstāstījusi, kas viņu sagaida). Ja mamma un zīdainītis pēc dzemdībām jūtas situācijai atbilstoši, nav ne emocionālu, ne fizisku traumu, tad pirmā dzīves nedēļa paiet guļot, ēdot un mainot autiņbiksītes. Ja nekādi ārējie apstākļi netraucē miedziņam, tad pirmās 2 nedēļas var būt ļoti mierpilnas ar 16 – 17 stundu miegu diennaktī. Te uzreiz gribu mudināt visas mammas – ja jūs jūtat kaut mazākās grūtības ar zīdīšanu, krūšu gali kļūst jēli, bērniņš raud – nekavējoties uzmeklējiet zīdīšanas konsultanti! Tas jums ietaupīs negulētas naktis, palīdzēs sakārtot bērniņam ēšanu. Nekautrējieties meklēt palīdzību pie pirmajām grūtībām! Tā pat, ja esat piedzīvojuši traumatisku pieredzi dzemdībās, uzmeklējiet PEP mammu vai psihologu. Traumatiskā pieredze gan mammai, gan bērniņam var sagādāt miega grūtības. Dzemdības ir viens no sarežģītākajiem procesiem cilvēka ķermenim – gan mammai, gan bērniņam. Pieredzes var būt dažādas, un, ja esat starp tām mammām, kurai pieredze ir bijusi traumatiska, lūdzu, vērsies pēc palīdzības! Nekautrējies! Tevi atbalstīs!
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Zīdaiņa pirmās 6 nedēļas
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Vesels un omulīgs mazulis (bez kolikām, refluksa, citām saslimšanām vai traumatiskas pieredzes) pirmās dzīves nedēļas guļ samērā labi un mostas 3 iemeslu dēļ:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            viņš grib ēst;
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            vajag nomainīt autiņbiksītes;
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ir izgulējies(dabīgi beidzas diendusa, nakts miegs). 
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Vecāki, kuru zīdaiņi naktī noguļ vienā piegājienā 4 – 6+ stundas – jums ir nereāli paveicies! Tiešām! Mazajiem zīdainīšiem nav vēl nostabilizējies diennakts ritms, melatonīns neizstrādājas (jā, saņem triptofānu ar mammas pienu), un miega musturs nav ritmisks. Bērna dzīve sākas ar fragmentētu miegu un biežu ēšanu. Ar šo dažkārt ir visgrūtāk samierināties. Mazi bērni guļ bieži un haotiski. Viņu nomodu garumi – neparedzami! Lai gan ir tabulas, ieteikumi un vadlīnijas – tās ir bieži vien bezjēdzīgas. Neticiet nevienam rakstam, kurš apgalvo, ka ir maģisks gulēt likšanās laiks, vai speciālas miega apmācības metodes – tās lielākoties nedarbosies un, ja darbosies – jums vienkārši ir paveicies. Tas, kas tiešām palīdz – mamma un tētis blakus. Neinvestējiet dārgās mantās, investējiet laikā, ko pavadiet ar bērnu! Vecāku tuvums, drošības sajūta, siltums, miers – lūk, kas patiesībā ir vajadzīgs. Nekas nespēs aizstāt tēta ciešo, silto apskāvienu un mammas siltumu. Uzticaties sev! Jūsos ir tā maģija, kas palīdz zīdainītim gulēt.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Diendusas
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Zīdainim diendusu vada homostatiskais miega spiediens, tamdēļ arī nav paredzams ritms. Rēķinieties ar to, ka viens nomods var svārstīties no 45 – 120 minūtēm. Šajā vecumā netaisa aktīvo – mierīgo nomodu. Šī vecuma nomods ir tikai tam, lai samīļotos, uztaisītu rīta vai vakara tualeti, nomainīt autiņbiksītes un atkal doties pie miera. Tā kā dienas miegu vada homostatiskais miega spiediens, tad nomoda garums ir atkarīgs no tā, cik ilgi bērns ir nogulējis. Šeit strādā sakarība – pēc īsāka dienas miega, nomods būs īss, pēc garāka – nomods būs garš. Piemēram, pēc mazās 20 min snaudas bērns nomodā varēs būt 45 – 60 min, savukārt pēc garāka miega nomods var būt līdz pat 1,5h ilgs. Neregularitāte ir normāla šajā vecumā. Mazuli drīkst mierināt, mīļot, pašūpot uz rokas. Viņam nav jāmācās gulēt pašam, ja vien viņš pats to neizrāda kā savu vajadzību (ir tādi bērni). Būs dienas, kad bērnam viena diendusa ir līdz pat 4h gara, bet nākamajā dienā būs īsie dienas miegi. Tā arī ir normāla parādība. Pirmās 6 nedēļas ir tieši tādas – neregulāras, haotiskas un pilnas ar pārsteigumiem.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Tuvojoties bērna 6 nedēļu vecumam
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            vakaros bērns kļūst izteikti kašķīgs. Šo kašķīgumu bieži vien piedēvē kolikām, kaut gan patiesībā tā ir ļoti normāla zīdaiņa uzvedība šajā vecumā, un, patiesība to būtu jāuztver kā labu zīmi. Proti, š
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ajā laikā bērnam sāk veidoties viņa iekšējais diennakts ritms
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           (circadian rythm). Šīs pārmaiņas sāk organizēt paredzamu bērna miegu nakts pirmajā trešdaļā un arī dienas kļūs ritmiskākas. Bērna kašķīgumu rada divu dažādu iekšējo procesu sadursme: viņa iekšējie procesi tur bērnu nomodā, kaut gan miega spiediens (nogurums) ir augsts. Šis process izlīdzināsies, vienīgais, ko varat darīt – būt blakus un būt saprotošiem. Jūs neesat slikti vecāki! Jūs visu darāt pareizi. Šoreiz pārmaiņas notiek bērnā – tām ir jānotiek. Cik ilgi? Atkarīgs no bērna – var būt pāris dienas, var nedēļu.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Miega struktūra un nejaušās zīdaiņa nāves sindroms
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Iepriekš minēju, ka zīdaiņa miegam ir divas daļas – seklais un dziļais miegs. Ļoti smalki neejot teorijā, vienkāršoti sakot – tā vajag! Tā daba to ir paredzējusi un mainīt tur neko nevajag. Viens miega cikla garums ir aptuveni 40 – 45 minūtes. Dziļajā miega fāzē visi organisma procesi palēninās – elpošana, sirdsdarbība, zarnu peristaltika. Bērns guļ mierīgi. Šī miega fāze ir īsa, jo bērnam ir jāspēj no šiem palēninātajiem procesiem “iziet ārā”. Šīs īsās dziļās miega fāzes pasargā bērnu no nosmakšanas, sirds apstāšanās. Daba vai evolūcija to ir paredzējusi! Viens no iemesliem nejaušās zīdaiņu nāves sindromam tiek minēts bērna miega musturs, tomēr īstu apstiprinājumu to nav ieguvis. Lai mazinātu nejaušās zīdaiņu nāves sindroma risku, Amerikas Pediatru asociācija iesaka līdz bērna 1 gada vecumam gulēt ar bērnu vienā istabā. Var gulēt kopā ar vecākiem vienā gultā, var nolikt gultiņu blakus vecāku gultai – to izvēlas vecāki. Ja bērns guļ kopā ar vecākiem, tad bērns guļ mammas pusē. Tikai mammas smadzenes spēj “pa miegam” sajust bērna kustības. Protams, ja mamma ir pārgurusi, viņa var nedzirdēt mazulīša raudāšanu, bet to sadzird tētis. Zemāk Amerikas Peridatru asociācijas ieteikumi drošai gulēšanai:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            No bērna gultiņas ir jānovāc visas mīkstās mantiņas, spilvenu neiesaka līdz pat 2 gadu vecumam, segas vietā izmantojiet guļammaisu. Ja tomēr segu izmantojiet, tad to stingri piestipriniet aiz matrača malas. Nekas nedrīkst būt priekšā bērna elpceļiem. 
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;span&gt;&#xD;
          
             Bērniņu gulda uz sāna pirmajās dzīves nedēļās, vēlāk – uz muguras. Gulēšana uz vēdera šajā vecumā palielina nosmakšanas risku.
            &#xD;
        &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Ja izmantojat mīkstos bortiņus, tad vienu daļu atstājiet vaļā, lai jūs varat redzēt bērniņu. Šobrīd bērns ir tādā vecumā, kad pats nespēj aizvelties prom no traucējošas segas vai spilvena, tāpēc jūsu uzdevums ir šo vietu padarīt maksimāli drošu.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Gaisam ir jābūt samērīgi siltam un svaigam. Pirms došanās uz naktsmieru, izvēdiniet telpu. Turiet istabas durvis vaļā! Nakts laikā gaisa kvalitāte spēcīgi krītas, tamdēļ durvis turiet vaļā, ja vien tas ir iespējams. Mana piebilde: ja ir iespējams iegādāties "SAF Tehnika" ražoto Aranet4, iesaku kā vienu no labākajām investīcijām. Šī ierīce mēra gaisa kvalitāti, pusgada laikā, pateicoties šai ierīcei, izveidojas jauns paradums – bieži vēdināt telpas.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Gaismas nakts laikā ir izslēgta. Ieslēdz mazu gaismas avotu tikai uz autiņbiksīšu maiņu. 
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Mans padoms, ja guļat blakus vienā gultā. Iesaku mammai pašai uzvilkt virs pidžamas kādu siltu jaku vai vannas halātu, kājās uzvilkt zeķes. Ar segu var apsegt sev tikai kājas. Tev pašai būs silti, savukārt, bērniņam būs droša gulēšana. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Miega cikliskums
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Miegs bērnam un pieaugošajiem ir ciklisks. Lai bērni nogulētu garu, 1 – 2h garu miegu, patiesībā viņi viegli uzmostas 1 – 3 reizes. Par miega cikliem būtu jātaisa atsevišķs raksts, jo ir atšķirības starp dažāda vecuma bērna miega cikliem. Bet runājot par zīdaiņiem – viena miega cikla garums ir aptuveni 45 min (pat mazāk), lai iekristu nākamajā miega ciklā, notiek daļēja pamošanās. Arī šis ir evolūcijas rezultātā iezveidojies process, kura galvenais mērķis, ir pasargāt cilvēku no nomiršanas. Pieauguša cilvēka miega cikla garums ir aptuveni 90 minūtes. Būtiskā atšķirība starp mums un mazajiem zīdaiņiem ir ne tikai miega cikla garumā, bet arī tā struktūrā. No miega zinātnes viedokļa raugoties, mazā cilvēka virsuzdevums, piedzīvojot pirmajos 2 gados attīstības lēcienus un miega regresus, ir miega mustura maiņa, kas pēc savas uzbūves būs ļoti līdzīgs pieaugušā miega musturam. Jau rakstīju, ka jaundzimušajam ir nosacīti 2 miega fāzes – seklā un dziļā. Miegs sākas ar seklā miega fāzi, tā var būt aptuveni 20 min gara, un tikai pēc tam mazulis laižas dziļajā miega fāzē, kas ir 15 – max 20 minūtes gara, lai atkal būtu seklajā miegā, pēc kura notiek daļēja pamošanās un ieslīgšana nākamajā miega ciklā, kas sākas ar seklo miegu. Pieaugušais turpretī aizmiegot uzreiz iekrīt dziļajā miegā, guļ ilgi un vien pēdējās 10 – 15 min pirms miega cikla beigām ir seklā miega fāze. Rakstīju ļoti vienkārši, jo noslogot ar terminiem un fāzēm šobrīd nav mans mērķis, jums ir svarīgi saprast būtību un principu.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Izgulēt nakti un agrie miega treniņi
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Izgulēt nakti nozīmē tikai un vienīgi to, ka uz nakti šajā vecumā zīdainis aiziet gulēt ap 22:00 vakarā, mostas 2 – 4 reizes, lai paēstu un tiktu nomainītas autiņbiksītes. Kaka naktī ir normāla dzīves daļa – tā kā bērna iekšējais diennakts ritms vēl nav izveidojies, tad šī vajadzība tiek apmierināta nakts laikā. Iekšējais diennakts ritms vada dažādus procesus organismā, nobriestot diennakts iekšējam ritmam, izzudīs kakāšana naktīs. Pabarojam, mierīgi nomainām autiņbiksītes un ejam atpakaļ gulēt! Maza naktslampiņa ir ieslēgta tikai uz autiņbiksīšu maiņas laiku, esam pēc iespējas neitrālāki un mierīgāki – ir nakts!, autiņbiksīšu zīmējumus apjūsmojam dienas laikā. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Par miega treniņiem ir kategoriski jāaizmirst! Bērnu var mīļot, midzināt uz rokas, gulēt blakus, bet jebkādi treniņi ir jāaizmirst kā suga! Šis nav tas vecums, kad mēs bērnam mācam gulēt.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Viņš to prot, tikai mūsu ekspektācijas ir lielākas nekā bērna iespējas.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Tas būtu tā pat, kā mācīt zīdainim staigāt. Mēs to nedarām aiz cieņas pret mazā cilvēka iespējām.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;br/&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kad sajauc dienu ar nakti
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Reizēm mazuļiem sajūk diena ar nakti – pa dienu guļ daudz, bet pa nakti – ilgi ir nomodā. Ko darīt? No rītiem modināt un neļaut izgulēt nakts miegu dienas laikā. Vienu diendusu neļaut ilgāk gulēt par 3h. Daudz uzturēties dienas gaismā – aizkarus plaši atvērt vaļā, uzturēties laukā. Naktī, kad bērns ir uzmodies, neslēdziet gaismas. Esiet blakus, klausieties, kā bērns uzvedas, un gaismu ieslēdziet tikai nepieciešamības gadījumā.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Patiesībā, šeit vēl varētu rakstīt daudz par bērna attīstību, raudāšanu un slimībām, kas parādās pirmā mēneša laikā. Ja pamanāt atopiskā dermatīta pazīmes, bērnam ir smirdīga, zaļa putojoša kaka – nekavējoties meklējiet mediķa padomu! Bērni nespēj gulēt objektīvu iemeslu dēļ un slimošanas ir viens no visobjektīvākajiem iemesliem. Ja jums saka – samierinieties, tas ir normāli, uzmeklējiet citu speciālistu. Bērniem nav jācieš! Gudri mediķi zina, kā palīdzēt un nepadosies. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kopsavilkums
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Pirmajās 6 dzīves nedēļās miegu vada noguruma spiediens
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Diendusu un nomodu garumi ir haotiski un tas ir normāli šim vecumposmam
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Tikai ap 6.dzīves nedēļu sāk veidoties bērna iekšējais diennakts ritms, kurš vēlāk atbildēs par dažādiem iekšējiem procesiem tajā skaitā – bērna miega – nomoda ritmu. Šis laiks iezīmējas ar kašķīgumu vakaros.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Izgulēt nakti nozīmē – aiziet uz nakti ap 22:00 vakarā un mosties 2 – 4 reizes, lai paēstu
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Bērns drīkst gulēt tur, kur to vēlas vecāki: savā gultā, vecāku gultā, ergosomā, ratos. Bērnu drīkst midzināt, mīļot un pirms aizmigšanas pabarot. Atmetiet idejas par asociācijām uz miegu un miega treniņiem
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Sekojiet līdzi miega higiēnai: istabas temperatūra, gaisa kvalitāte, tumsa.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Bērna guļvietai ir jābūt drošai – kategoriski jānoņem jebkas, kas var aizklāt bērnam elpceļus. Bērns ir jāgulda uz muguras.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Nākamais raksts plānots par zīdaini vecumā no 6 – 16 nedēļām un kā sākt radināt bērnam aizmigt agrāk (ap 20:00 vakarā)
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           New Paragraph
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <enclosure url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/bloga+main.png" length="325" type="image/png" />
      <pubDate>Thu, 30 Dec 2021 20:53:05 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/zidaina-miegs-pirmas-6-nedelas</guid>
      <g-custom:tags type="string">zīdaiņu miegs,raudāšana,drošs miegs,miega regress,bērnu miegs</g-custom:tags>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/web+2.png">
        <media:description>thumbnail</media:description>
      </media:content>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/bloga+main.png">
        <media:description>main image</media:description>
      </media:content>
    </item>
    <item>
      <title>Bērnu miega regress</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/bernu-miega-regress</link>
      <description>Daudzi speciālisti ir vienisprātis, ka visbiežāk regress notiek aptuveni 4 mēnešu, 6 mēnešu, 8 mēnešu, 12 mēnešu, 18 mēnešu un 2 gadu vecumā un ilgst 2 – 6 nedēļas. Tomēr ņemiet vērā – katrs bērns ir individuāls un arī miega regress var izpausties dažādi. Vienam ilgāk un spēcīgāk, citam - ātri un viegli.</description>
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            Sākums nobriedušākam miega musturam
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div&gt;&#xD;
  &lt;img src="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/Miega+regress.jpg"/&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Miega regress
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Lai gan nav daudz publicēto pētījumu par zīdaiņu miega regresu, pastāv vispārējā vienprātība miega speciālistu starpā, ka ir aptuveni seši posmi bērna dzīvē, kad var runāt par miega regresu, proti bērna 4 mēneši, 6 mēneši, 8 mēneši, 12 mēneši, 18 mēneši un 2 gadi.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ar miega regresu parasti saprot posmu bērna dzīvē, kad bērns, kurš gulējis ir salīdzinoši labi, pēkšņi sāk gulēt ļoti slikti: atsakās no diendusām, naktīs bieži ceļas, ir  kašķīgs. Parasti regress ir saistītas ar dažādiem attīstības atskaites punktiem, piemēram, velšanās, sēdēšana, rāpošana un staigāt. Tomēr pētījumos var lasīt, ka tam ir arī citi cēloņi ir seperācijas trauksme, lielas dzīves pārmaiņas un vēlme pēc neatkarības.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Terminoloģija
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Pētot literatūru angļu valodā, bieži sastopams vārds “regression” – regresija. Savukārt, latviešu valodā bieži tiek lietots “regress”. Tamdēļ tālāk interneta vietnes tezaurs.lv skaidrojums abiem terminiem.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Regress
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            . Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; pāreja no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināšanās, pagrimums, panīkums.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Regresija.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Terminu izmanto psiholoģijā. Atgriešanās kādā no agrākajām attīstības stadijām.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Es palikšu pie termina “miega regress”, jo attiecas uz laika periodu, kad zīdainis vai
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            bērns piedzīvo pārmaiņas viņu miega sistēmā.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Holostiskās zinātnes miega metodes autore Mar de Carlo ieviesa terminu – “sleep transition” – pāreja jeb trazītbrīži, atsakoties no termina “regress” kā kaut ko negatīvi tendētu. Manuprāt, Mar de Carlo uztvēra šī procesa esenci – tas ir pārejas posms, kad bērna miegs kļūst sliktāks, lai pēc tam atkal nostabilizētos un kļūtu labāks. Atceros, studiju laikā, bērnu attīstības psiholoģijas kursā, mums skaidroja, ka pārmaiņas notiek vispirms atkāpjoties atpakaļ savās prasmēs. Tamdēļ man regress vienmēr ir saistījies ar kaut ko pozitīvu, tas liecina, ka notiekošais process ir vajadzīgs attīstībai.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Miega regresa pazīmes:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            bērns ir grūti noliekams gulēt uz diendusām vai nakti,
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            apgrūtināta iemigšana,
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            īsākas diendusas vai atteikšanās no tām,
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            bieži mostas naktī,
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            kašķīgums (fussy) un raudāšana.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ko par miega regresu saka zinātne
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ir diezgan seni pētījumi no 1991. gada, kas liecina par miega režīma un uzvedības izmaiņu periodu pārklāšanos. Tāpat 2002. gada pētījumā konstatēts, ka vienlaikus ar izmaiņām smadzeņu attīstībā, kas notiek aptuveni no 2 līdz 21 mēnešu vecumam, var notikt miega regress. Tā dēļ var secināt, ka miega regress var notikt dažādu iemeslu dēļ, tostarp:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            attīstības atskaites punkti (rāpošana, staigāšana, runāšana),
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            nepieciešamība pāriet uz vienu diendusu,
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            seperācijas trauksme,
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            pieaug vēlme pēc neatkarības,
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            nozīmīgas pārmaiņas (podiņa lietošanas apgūšana, pāreja no vienas guļvietas uz citu, brāļa vai māsas ienākšana ģimenē).
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Taču dažreiz tas, kas izskatās pēc miega regresa, patiesībā ir miega traucējums, ko izraisa sāpes, zobu šķelšanās, izsalkums un reflukss. Turklāt mazulim var būt grūtības iemigt un gulēt, ja nav izveidoti stabili gulēšanas paradumi.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Miega regresi. Īsumā
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Daudzi speciālisti ir vienisprātis, ka visbiežāk regress notiek aptuveni 4 mēnešu, 6 mēnešu, 8 mēnešu, 12 mēnešu, 18 mēnešu un 2 gadu vecumā un
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           ilgst 2 – 6 nedēļas
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           . Tomēr ņemiet vērā – katrs bērns ir individuāls un arī miega regress var izpausties dažādi. Vienam ilgāk un spēcīgāk, citam - ātri un viegli. (lapas apakšā attēls - attīstības lēcieni kopā ar miega regresu laiku)
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           4 mēnešu miega regress
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Parasti 4 mēnešu miega regress ir pirmā miega režīma izmaiņu pieredze. Tomēr ne visi mazuļi to izjūt. Nobīde var būt +/- mēnesis
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pazīmes ir šādas:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            diendusas rutīnas izmaiņas
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            naktīs mostas biežāk
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            nemierīgs miegs
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            grūtības iemigt
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            4 mēnešu miega regress ir mazāk par regresu un vairāk sākumu pastāvīgām izmaiņām bērna miega sistēmā. Ap šo laiku mazuļi sāk gulēt vairāk kā pieaugušie un retāk kā zīdaiņi, tāpēc šis
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           regress parasti ir sākums nobriedušākiem miega modeļiem.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           6 mēnešu miega regress
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pastāv uzskats, ka miega traucējumi ap šo vecumu neilgst pietiekami ilgi, lai tos varētu uzskatīt par īstu miega regresu. Parasti bērni ap šo vecumu pamostas naktī, jo ir izsalkuši. Varbūt viņi ir baroti ar krūti, un viņiem vēl ir vajadzīga nakts barošana, vai varbūt viņiem ir nepieciešams papildināt kalorijas, ko viņi sadedzināja dienas laikā, vingrinādami savas velšanās, rāpošanas un sēdēšanas prasmes. No otras puses, pastāv uzskats, ka 6 mēnešu miega regress ir īsts, lai gan atzīst, ka īslaicīga. Turklāt šie speciālisti pievieno cēloņu sarakstam jaunas iemaņas, zobu šķilšanos un seperācijas trauksmi. Lai arī kā, šo visu apvieno spēcīgas pārmaiņas smadzenēs – ļoti īsā laika posmā bērns apgūst dažādas prasmes un tās tiek nostiprinātas smadzenēs. Smadzeņu darbība ir noslogota, kas arī rada sliktu miegu.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Neatkarīgi no nostājām, pazīmes ir vienādas: pamošanās naktī, nervozums (fussy) un garākas diendusas.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           8 mēnešu miega regress
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Šo stadiju sauc arī par 8  līdz 10 mēnešu miega regresu, jo tas var notikt jebkurā laikā šajā vecuma diapazonā.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Tāpat kā lielākā daļa miega regresu, arī šis sakrīt ar attīstības izmaiņām, piemēram, mācīšanos pievilkties pie stāvoša objekta vai rāpošana. Dažiem mazuļiem no 8 līdz 12 mēnešiem sākas zobu šķilšanās periods, kas var veicināt gulēšanas grūtības. Par zobu šķilšanos iesaku konsultēties pie speiciālistiem – kā atvieglot simptomus.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           12 mēnešu miega regress
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Dažiem bērniem tas var notikt jau 11 mēnešus vai saplūst ar iepriekšējo regresu. Dažiem mazuļiem tas var pat nenotikt. Līdzīgi lielākajai daļai miega regresu, 12 mēnešu miega regress notiek, pateicoties mazuļa augošajām prasmēm un izpratnei par pasauli ap viņiem.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           18 mēnešu miega regress
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Var droši teikt, ka bērni pārdzīvo daudzas pārmaiņas sava otrā gada vidū, un dažas no šīm izmaiņām veicina 18 mēnešu miega regresu.  Viena izmaiņa attiecas uz bērnu diennakts iekšējo ritmu(circadian rhytm) — precīzāk, 24 stundu miega ciklu.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Mazuļi nostiprina miega ciklu pirmajos 4 mēnešos. Tomēr miega cikla fāzes, straujā acu kustība (REM) un nestraujā acu kustība (NREM), mainās cilvēka dzīves laikā, ieskaitot pirmos 5 dzīves gadus.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Tas var izraisīt cīniņu par savu parasto gulētiešanas laiku. Gan REM, gan NREM ir miega fāzes, kas ir svarīgas dažādiem garīgiem un fiziskiem procesiem Turklāt daži bērni pārdzīvo 18 mēnešu miega regresu, jo viņi saskaras ar seperācijas trauksmi un nevēlas būt prom no savas piesaistes personas. Pie mums šis posms parasti sakrīt ar bērnu dārza gaitu uzsākšanu. Šis ir ļoti emocionāls posms bērna dzīvē un tas pavada arī miega grūtības. Tajā pašā laikā bērni ap šo vecumu sāk vēlēties lielāku neatkarību. Viņi vēlas palikt nomodā, lai varētu izmantot savas augošās prasmes un iepazīt apkārtējo pasauli.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           2 gadu miega regress
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Parasti 2 gadu miega regress ir pēdējais.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Cēloņi var būt:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            nozīmīgas pārmaiņas, piemēram, podiņmācība vai pāriešana uz bērnu gultiņu
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            seperācijas trauksme
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            nakts šausmas, murgi un nakts bailes (“briesmonis zem gultas”)
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Ir daži veidi, kā vecāki var palīdzēt mazināt šo regresu, piemēram:
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            nozīmīgas pārmaiņas neieviest visas uzreiz (piemēram, pāreja uz bērnu gulta un tikai pēc tam podiņmācība vai otrādi)
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            palielināt 1.nomoda garumu
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;span&gt;&#xD;
          
             mēģināt palīdzēt tikt galā ar nakts bailēm
            &#xD;
        &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Parasti šajā vecumā bērni vēl guļ diendusu, bet ir daļa mazuļu, kuri sāk pretoties diendusām. Lielākā daļa divgadnieku nav spējīgi noturēt 12 h nomodu ilgtermiņā un šī pretošanās ir regresa pazīme. Diendusas bērniem saglabājas līdz 4 – 5 gadu vecumam. Tomēr atkal, ir jāskatās individuāli, un noteikti nevajadzētu visu uzskatīt par normu.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Kā redzat, pirmais dzīves gads bērnam ir pārmaiņu pilns. To pavada vienas no straujākajām un lielākajām izmaiņām smadzeņu struktūrā un tas nevar notikt mierīgi, bez redzamām uzvedības izpausmēm. Tāpēc pirmajos dzīves gados tik nozīmīgs ir piesaistes personas pieejamība un klātbūtne. Bērni paši nespēj nomierināties, viņiem vajag atbalstu.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div&gt;&#xD;
  &lt;img src="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/Attistibas+lecieni+-+labots.png" alt=""/&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <enclosure url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/Miega+mamma+miega+regress.png" length="342879" type="image/png" />
      <pubDate>Sat, 11 Dec 2021 10:11:12 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/bernu-miega-regress</guid>
      <g-custom:tags type="string">attīstības lēcieni,zīdaiņu miegs,miega regress,bērnu miegs</g-custom:tags>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/Miega+mamma+miega+regress.png">
        <media:description>thumbnail</media:description>
      </media:content>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/Miega+mamma+miega+regress.png">
        <media:description>main image</media:description>
      </media:content>
    </item>
    <item>
      <title>Nomoda organizēšana</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/nomoda-organizesana</link>
      <description>Nomoda noslodzi var iemācīties jebkurš vecāks. Tam nevajag miega konsultantu, bet gan apņēmību mainīt savu ikdienu.</description>
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Nomoda noslodze
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Vecākiem, sūdzoties par bērna miegu, (problēmas nolikt gulēt, mostas pēc 30 min., jāsavieno cikli, jāguļ blakus, lai gulētu utt.) es vienmēr prasu pastāstīt par nomodu. Vairums gadījumu, kad runa ir par miega problēmām, viens no stūrakmeņiem ir nomoda noslodze. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Zinātne
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Lai bērni gulētu, ir nepieciešamas 2 lietas:
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           homostatiskais miega spiediens,
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            kas ir miega nepieciešamības palielināšanās (miegainība) laika gaitā un
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            bērna iekšējais diennakts ritms
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           (circadian rythm). Bērna iekšējais diennakts ritms ir iekšējais bioloģiskais pulkstenis; tas kontrolē dažādu procesu laiku bērna ķermenī, ieskaitot bērna bioloģisko gulētiešanas laiku un bioloģisko pamošanās laiku. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Atkāpe par zīdaiņiem
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Zīdaiņiem līdz 6 nedēļu vecumam (no plānotā dzimšanas vecuma (due date) vadošais ir tikai homostatiskais miega spiediens. 6 nedēļu vecumā sāk reg.ulēties iekšējais diennakts ritms. Parasti tas iezīmējas ar nemieru, raudāšanu vakaros, grūtu nolikšanu gulēt. Šajā grūtumā ir pozitīvais aspekts: sākas pāreja. Zīdaiņu nomods var būt 45 – 120 min garš, tieši tik vajag, lai pārmainītu autiņbiksītes, samīļoties, paēstu un dotos pie miera. No 7. – 16. nedēļai bērnam sāk nobriest iekšējais diennakts ritms, un šis iezīmē robežu, kad lēnām var sākt “uztaustīt” ritmu un virzīties uz ģimenei vēlamo bērna gulēšanas modeli. Te man jāapbēdina zīdainīšu vecāki - zemāk aprakstīto metodiku zīdaiņiem neizmanto. Tikai sākot bērna 17.dzīves nedēļu palēnām pāriet uz nomoda garuma un noslodzes vadīšanu
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div&gt;&#xD;
  &lt;a&gt;&#xD;
    &lt;img src="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/miega+normas+1.png" alt=""/&gt;&#xD;
  &lt;/a&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Bērna patiesais nomoda garums
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Nomods
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           ir laika sprīdis no bērna uzmošanās līdz aizmigšanai.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Noguruma pazīmes
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ir bērna uzvedība, kas liecina par bērna gatavību gulēšanai. Tās mēdz laika gaitā mainīties un atškiras no bērna uz bērnu (acu berzēšana, auss ļipiņas raustīšana, čīkstēšana, skatīšanās vienā punktā, apātija utt.).
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Kā aprēķināt bērna patieso nomoda garumu?
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Atrodiet tabulā jūsu bērna vecumam vidējo nomoda garumu, sadaliet to 3 vienādās daļās un turpmāk nomodu organizējiet tā:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Aktīvais laiks
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pirmās 2/3 ir bērna aktīvais laiks
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           . Uzreiz pēc pamošanās sākas bērna nomods. Samīļojaties, atveriet aizkarus un sākat nomodu. Nomoda sākumā ar savu uzvedību jūs parādīsiet – gulēšana beidzas, sākas aktīvā daļa. Šāda uzvedība bērniem palīdz saprast lietu kārtību un, ieviešot to kā pamošanās rituālu, bērnam tā ir stabila zīmē – miegs ir beidzies. Nomoda aktīvā daļa ir paredzēta, lai bērns sakrātu nogurumu un izveidotos homostatiskais miega spiediens . Šajā laikā drīkst un var bērnus noslogot atbilstoši viņu vecumam. Izvēlētās aktivitātes atšķirsies dažādu vecumu bērniem, bet princips ir viens – šis ir laiks, kad mamma var darīt savas lietas un bērns būt turpat blakus, bet dara savas. Šis ir laiks, kad bērnam piedāvāt nostipirnāt savas jauniegūtās motorās prasmes: rāpot, velties, staigāt, rotēt ap savu asi, lekt, skriet. Protamas, jāseko līdzi, lai bērns nav pārslogots ar maratona cienīgām aktivitātēm. Tuvojoties aktīvā laika beigām, vecāku (mamma vai tētis) pienākums ir samazināt bērna tempu un pāriet uz mierīgo laiku.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Mierīgais laiks
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Mierīgais laiks ir pēdējā 1/3 no nomoda. Tas sastāv:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;span&gt;&#xD;
          
             pārejas elementa,
            &#xD;
        &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        &lt;span&gt;&#xD;
          
             mierīgā nomoda,
            &#xD;
        &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            rituāla,
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            aizmigšanas.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Mierīgais laiks sākas ar “pārejas elementu” – tas ir kā tilts starp aktīvo un mierīgo laiku. Šī pāreja ir nepieciešama, jo bērnam ar ārējā vides signāliem jārada mierīgāki apstākļi un jādod zīme - aktīvais laiks ir beidzies. Ja bērns visu laiku aktīvi dzīvojies pa grīdu, spēlējies ar omīti, klausījies mūziku, tad visus šos stimulus noņem nost. Mamma vai tētis fiziski var paņemt uz rokas mazuli, savākt paklājiņu, nolikt plauktā visas mantas, var arī izmantot mirkli pieb. Ar šo brīdi vecāki noliek malā savus darbus un pieslēdzas bērnam 100%.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pēc pārejas elementu izmantošanas mamma (vai tēti) kopā ar mazuli dodas uz guļamistabu (vietu, kur bērns guļ) un sākas mierīgais nomods. Šajā laikā ir jānoliek malās savs viedtālrunis, TV ir izslēgts, gaismas istabā - pieklusinātas. Mierīgā laika mērķis ir bērna pakāpeniska nomierināšanās, atslābšana un sagatavošanās miegam. Bērns kopā ar mammu turpina darboties. Aktivitātēm ir jābūt vecumposmam atbilstošām. Piemēram, grāmatu var šķirt kopā ar viengadnieku, bet 3 gadus vecam bērnam var lasīt vienkāršus stāstus. Nepārcentieties ar sarežģītām darbībām. Lego kluči, taktīlās lupatiņas, drēbju locīšana, krāsošana, puzlīte utt. Vērojiet bērnu un vērojiet bērna elpošanu. Palēnām bērns rimstas un viņa elpa no virspusējas, ātras kļūst rāmāka. Šajā laikā, bērnam atslābstot un nomierinoties, atveras logs uz miegu jeb miega latento fāzi. Daži to mēdz dēvēt par “maģisko mirkli”. Tas notiek aptuveni 20 minūtes pirms plānotās aizmigšanas un bērns sāk izrādīt noguruma pazīmes. Piemēram, viņš vienreiz paberzē acis. Jūs viņam piedāvājiet kādu citu aktivitāti un vērojiet: ja pēc maza mirkļa viņš atkal izrāda noguruma pazīmes, bērns ir gatavs iet gulēt. Ja pēc aktivitāšu maiņas bērns turpina darboties un noguruma pazīmes neizrāda, tas nozīmē, ka viņam bija garlaicīgi. Tās sauc par maldīgajām noguruma pazīmēm. Šeit būtiski vērot bērnu un būt blakus, lai sagaidītu patiesās noguruma pazīmes un varētu pārslēgties uz nākamo darbību – rituālu. Rituālu veic tikai tad, kad bērns ir parādījis patiesās noguruma pazīmes.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Rituāls ir 3 – 4 secīgas darbības
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           , kas atkārotojas katru reizi, liekot bērnu gulēt. Rituāls pirms miega ir miega uzvedības komponente, darbību kopa, kuru bērns iegaumē un sasaista ar aizmigšanu. Gluži tā pat, kā nomods sākas ar aizkaru atvēršanu, tā aizmigšana – ar rituālu. Rituālā iekļauj bērnam atbilstošu vecāku uzvedību. Piemēram, 6 mēn. vecu mazuli var paņemt uz rokas, aizvērt istabas durvis, turēt klēpī un klusām nodziedāt kādu dziesmu vai noskaitīt dzejoli, pateikt “atā” mantām, pašūpot un, jau pusaizmigušu, nolikt gultā. Tad, kad bērns ir aizmidzis, paskatieties pulkstenī un piefiksējiet laiku. Tā tiek aprēķināts patiesais nomoda garums.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Teiksiet – tas nav iespējams! Viņš sāks raudāt! Prasīsies ārā no gultas!
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Šī metode ir izveidota, balstoties uz miega zinātni, uz to, kā bērni uzkrāj nogurumu, un kas nepieciešams, lai aizmigtu. Šī metode strādā, jo
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           bērnam pirms miega ir nedalīts mammas vai tēta tuvums, ir uzkrāts nogurums un bērns ir nomierinājies
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           . Bērns atslābinās pirms aizmigšanas un paņem līdzi mammas vai tēta radīto drošības sajūtu. Šīs divas “maģiskas lietas” savienojas un bērns ir gana noguris un samīļots, lai sasietu savus ciklus.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Viena no vislielākajām kļūdām, ko mēs pieļaujam  - mēs nesam bērnu gulēt tad, kad viņš ir parādījis noguruma pazīmes, bet mēs neesam iekļāvuši laiku mierīgai pārejai, atslābšanai un “mammas paņemšanai līdzi uz miegu”. Mēs darām savas lietas – tīram, mazgājam, vāram, runājam ar draugiem un te pēkšņi bērns sāk raudāt, mēs visu metam pie malas un nesam bērnu gulēt. Bet viņš neguļ! Viņš to objektīvu iemeslu dēļ nespēj. Bērna psihe nav nobriedusi, pašnomierināšanās vēl nestrādā, tāpēc šī pāreja ir vajadzīga – lai bērns atbilstošā tempā nomierinātos un paņemtu vecāku radīto drošības sajūtu. Ja tā nav, viņš protestē.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Diennakts ritms
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Lai atbalstītu un nesalauztu bērna iekšējo diennakts ritmu, ieteicams rītu sākt laika posmā no 6:00 – 9:00, savukārt, nakstmieram jāsākas 19:00 – 21:00. Protams, mēdz būt izņēmumu gadījumi, bet tie ir individuāli.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ritms sākas ar rītu nevis vakaru.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Rīts sākas +/- 30 min vienā un tajā pašā laikā. Ja ievērosiet šo niansi, jūs palīdzēsiet bērnam nostiprināt viņa diennaktaks iekšējo ritumu. Tas, savukārt, palīdzēs bērnam gulēt. Ir nerakstīts likums jeb ieteikums, proti, ja bērns ceļas 7:00, uz nakti viņš jāliek gulēt ne ātrāk kā par 19:00, vislabāk 20:00. Tā bērns sakrāj pietiekami daudz nogurumu naktij un ir labi atpūties pa dienu.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Vēl par nomodiem:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Ļoti bieži 1. nomods ir visīsākais no visiem. Katrs nākamais ir nedaudz garāks par iepriekšējo
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Lai bērns labi gulētu dienā un naktī, ir jāievēro nomoda garumi un noslodze
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Ja bērns, izrādot patiesās noguruma pazīmes, 20 min laikā neaizmieg, ņemiet bērnu un ejiet ārā no guļamistabas. Guļamistabā atgriezieties pēc vismaz 20 – 30 min.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Vakara nomods mēdz būt visgarākais (izņēmums ir, kad pēdējā diendusa ir kā tilts, kas savieno 2 nomodus). Vakara nomodam papildu aktivitātes nevajag izdomāt, jo vakars tā pat ir piesātināts.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Ir jāizvērtē diendusas, kuras iekrīt pēc plkst. 18:00. Zīdaiņiemt tas ir pieļaujams, bet 6 mēn., tas nav vēlams. Vēlās diendusas atņem nakts miegam miega spiedienu. Bet šeit uzmanīgi - bez diennakts ritma analīzes viena diendusa neko nepasaka.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Nomoda noslodze un ritms prasa pārmaiņas. Vecākiem ir jāpārdomā savas aktivitātes un jāpārkārto bērna vajadzībām.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <enclosure url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/mm2.png" length="2236996" type="image/png" />
      <pubDate>Mon, 06 Dec 2021 21:20:15 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/nomoda-organizesana</guid>
      <g-custom:tags type="string" />
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/mm2.png">
        <media:description>thumbnail</media:description>
      </media:content>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/mm2.png">
        <media:description>main image</media:description>
      </media:content>
    </item>
    <item>
      <title>Bērndārznieka miegs. Sagatavošanās naktsmieram</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/berndarznieka-miegs</link>
      <description>Mēs nemācām bērniem gulēt, bet gan paši mācāmies organizēt nomodu. Nomoda organizēšana caur miega zinātnes perspektīvu. Šoreiz par lielajiem bērniem, jo par maziem ir daudz runāts.</description>
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           1. daļa. Miega zinātnes perspektīva
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div&gt;&#xD;
  &lt;img src="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-6974747.jpeg"/&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Atteikšanās no došanās pie naktsmiera. Kā līdz šim nonāk? Ceļi var būt dažādi, bet beigu beigās, viens no vecākiem sēž pie bērna gultas, stundām mēģina midzināt, bet mazais pretojas: te vajag pačurāt, te atkal ūdentiņu padzerties, te paskatīties pa lodziņu un tā uz riņķi. Kas notiek? Kurā brīdī šis parādījās? Un kā vienoties ar mazo cilvēku par gulēšanu?
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Necīnieties, bet izmantojiet, ko daba devusi
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Runājot par bērndārznieka miegu, jāņem vērā vecumposma psiholoģija un miega anatomija. Ja līdz šim vecāki nav izstrādājuši gulētiešanas paradumus un rituālus, tad pirmsmiega uzvedības apgūšana patērēs daudz vairāk laika nekā tiem bērniem, kuri jau ir pierauduši pie noteiktas kārtības. Bērnam grūtības slēpjas jaunās uzvedības apgūšanā, jo tā būs jāmācās tad, kad mazais cilvēks ir saguris (tas jau ir par iemeslu pretestībai). Kā arī pašas pārmaiņas rada pretestību. Tas var prasīt laiku, tamdēļ nekādā gadījumā nesteidziniet ne sevi ne bērnu. Un atceraties – necīnieties ar tipinātāju – tā jūs saglabāsiet savu pašcieņu, bet bērnam būs vieta, kur lēnām rimties un gatavoties miegam. Šajā rakstā vairāk par miega zinātnes aspektu, jo to apzinoties, ir daudz vieglāk uzbūvēt paradumus. Tomēr atceraties – vecumposma psiholoģijai ir milzīga nozīme un tā ir jāņem vērā, veidojot savu vakara ritmu.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ko saka miega zinātne
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pētījumi liecina, ka bērna (Circadian rythm) iekšējais diennakts ritms ar laiku mainās – nomodi kļūst garāki un aizmigšana prasa daudz vairāk laika nekā tas bijis agrāk. Bērni ir izteikti jutīgāki pret gaismu nekā pieaugušie, tāpēc vakaros uzmaniet, lai gaismas būtu pieklusinātas, jo tās var “restartēt” iekšējā diennakts ritma pulksteni un tad aizmigšana ievelkas vēl ilgāk. Lai vēl vairāk sarežģītu situāciju, pirms pašas gulētiešanas bērni ir ļoti mundri, tāpēc bērns var būt pilnībā uzlādēts un gatavs cīņai par palikšanu nomodā. Tas ir normāli, tā tam jābūt un savādāk nevar būt, jo to paredz fizioloģija. Bet vecākiem tas nozīmē gulētiešanas laiks jāpārbīda tuvāk aizmigšanas laikam (proti, nelieciet gulēt plkst. 19:00, ja aizmieg tikai 21:00). Ja bērns bērnudārzā vai mājās pagulējis diendusu, tad ir jāpārdomā, kā organizēt vakara daļu, lai mākslīgi nepagarinātu nomodu, ļautu izstrādāties melatonīnam un pati aizmigšana būtu mierīga. Nozīmīgākā melatonīna daļa sāk izstrādāties aptuveni 45min pirms aizmigšanas. Tas nozīmē, ka, lai arī ko jūs darītu, fizioloģiju jūs nevarat izmainīt. Savukārt, lai bērna iekšējais diennakts ritms spētu darīt savu darbu - ir jānoņem arī visi emocionālie un psiholoģiskie faktori. To panāk ar vecāku tuvumu un apzinātu klātesamību. Tātad ir jāizmanto to, ko daba ir devusi un vakaru jāpakārto bērna iekšējam diennakts ritmam.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Vakara nomoda organizēšana
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Vakara nomods 2,5 – 5 gadu veciem bērniem var būt 6 – 8h garš. Tā aptuvenā struktūra secīgi zemāk.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;ol&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Aktīvais nomods (4 – 5h)
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Pāreja uz mierīgo laiku(~20min)
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Mierīgais laiks (1h)
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Pirmsaizmigšanas laiks (
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Dim light melatonin onset (DLMO)
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            ) (~1h)
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Miega latentā fāze (~20min)
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Guļ
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ol&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Aktīvais nomods
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Atgriežamies pie pašiem pirmssākumiem par nomoda organizēšanu. Uzreiz pēc diendusas ir nomoda aktīvā daļa, kas šajā gadījumā var būt 4 – 5 h gara. Galvenais mērķis – uzkrāt nogurumu. Bērns ir izgulējies un aktīvs. Ir zināms, ka aptuveni plkst. 15:00 visi bērndārznieki ceļas no diendusas. Līdz ar to jūs varat plānot, kā organizēt vakara daļu. Atkarībā no tā, cikos bērns atnāk mājās, tiek piedāvātas dažādas aktivitātes. Vislabāk, ja tās ir kopā ar vecākiem – vakariņu gatavošana, TV skatīšanās vai vienkārši dauzīšanās ar vecākiem. Atceraties, visu aktīvo un uzbudinošo dara nomoda aktīvajā daļā, arī TV daļu liekam šeit, jo pēcāk TV ir jāslēdz laukā.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pāreja
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Šis ir kā tilts starp dienas aktīvo daļu un mierīgo daļu. Ar šo daļu sākas gatavošanās miegam. Jā, tas var būt par 2-3h iepriekš. Vislabāk un organiskāk šeit ieguļ vakariņas ar ģimeni. Kā rituāls, kad visi sanāk kopā, apsēžas pie galda, izslēdz TV, radio un ir sarunas par dienā piedzīvoto. ŠĪ ir nedalīta uzmanība visiem – vecāki viens otram, bērniem, bērni vecākiem. Sākas vakara mierīgā daļa un no šī brīža vecāku uzdevums ir sekot līdzi, lai TV paliek izslēgts, bērni nesatrakojas skrienot, lecot un dauzoties, un gaismām jābūt pieklusinātām. Izmantojiet savā labā to, ko daba ir ielikusi mazajos cilvēkos!
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
            
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Mierīgais laiks
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Samazinām tempu! Mierīgais laiks ir pavadāms kopā ar bērniem, bet tas nenozīmē, ka metam savus darbus pie malas un sēžam ar bērniem istabā. Drīkst un var darīt mazos mājas darbus kopā. Piemēram, virtuves uzkopšana, trauku novākšana, veļas locīšana. Kopīgas spēles, krāsošana, grāmatu lasīšana, vannošanās, zobu mazgāšana, padzeršanās, paskatīšanās pa lodziņu utt. Šis ir tas laiks, kad bērni grib būt aktīvi un ir mundri, bet mums ar savu uzvedību ir jāsamazina tempu. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pirmsaizmigšanas laiks jeb Dim light melatonin onset (DLMO)
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Šis laiks ir viens no svarīgākajiem posmiem vakara daļā, jo te notiek ievērojamākā daļa melotonīna sintēzes. Nesenais pētījums parādīja, ka melatonīna (miega hormona) izstrāde bērndārznieka vecuma bērniem notiek aptuveni 47 minūšu laikā pirms aizmigšanas. Tas nozīmē, ka, ja plānotā aizmigšana ir 21:00, tad ap 20:15 gaismas tiek samazinātas uz pašu minimumu un bērniem ir jāpiedāvā tādas aktivitātes, kas palīdz atslābināties un nomierināties. Šis ir laiks, kad var vilkt pidžamu, izlsēgt mājā gaismas un gatavoties naktmieram. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Miega latentā fāze jeb logs uz miegu
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Šo sadaļu gaida visi vecāki – brīdi, kad bērns izrāda patiesās noguruma pazīmes, kļūst miegains un lēnām sāk migt ciet. Šis ir brīds, kad ir vērts padomāt par kādu naktsmiera rituālu. Piemēram, buču uz vaiga un “Ar labu nakti, manu mīļo bērniņ!” Tieši pēdējās darbības pirms aizmigšanas būs kā stabils enkurs miega paraduma maiņai.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;h4&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pārmaiņas sākas ar pārmaiņām vecāku uzvedībā
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h4&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Mēs nemācām bērnus gulēt, bet mēs iemācāmies (mēs - vecāki) uzbūvēt vakara daļu tā, ka tiek ņemti vēra miega zinātnes aspekti. Kā redzat, gatavošanās miegam sākas krietni vien agrāk nekā aizmigšana. Visa vakara daļa ir pārdomāta un tendēta uz lēnu, mierīgu atslābināšanos. Bērniem tas ir vajadzīgs. Viņi paši vēl neprot nomierināties. Emociju regulācija tikai sākusies. Tam visam vajag laiku, tāpēc vakara nomods ir tā daļa, kur vecāku uzmanība ir īpaši svarīga.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <enclosure url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/Miega+mamma+1.jpg" length="2866687" type="image/png" />
      <pubDate>Tue, 30 Nov 2021 20:40:09 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/berndarznieka-miegs</guid>
      <g-custom:tags type="string" />
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/Miega+mamma+1.jpg">
        <media:description>thumbnail</media:description>
      </media:content>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/Miega+mamma+1.jpg">
        <media:description>main image</media:description>
      </media:content>
    </item>
    <item>
      <title>Miega grūtības ir simptoms</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/miega-grutibas-ir-simptoms-gadijuma-analize</link>
      <description>Šis stāsts atklāj manu darbu un vērtību prizmu. Ar atbildību, cieņu un patiesu interesi. Miega grūtības ir simptoms nevis saslimšana</description>
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Gadījuma analīze
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Holistiskās zinātnes miega konsultanta darbs ir ļoti delikāts un pamatīgs. Klienti parasti grib dzirdēt vienu atbildi, ātru risinājumu, bet šī metode tāda nav. Šī metode ietver sevī situācijas analīzi, iedziļināšanos būtībā un “rakšanu līdz saknei”. Zemāk gadījuma analīze (case study), kuru sāku risināt vairāk kā mēnesi atpakaļ. Informācija ir saskaņota ar ģimeni. Publikācijai pretenziju nav.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pie manis vērsās 10 mēnešus veca puisīša mamma, kura kopš dēla 6 mēnešu vecuma sastapās ar bērniņa gulēšanas grūtībām. Īsas diendusas, bieža mošanās naktīs, daudz raudāšanas. Mamma bija vērsusies pēc palīdzības pie kāda cita miega konsultanta, kurš ieteica agru likšanu gulēt, bet tas neesot līdzējis. Turpinot sarunu, man palēnām sāka veidoties kopaina. Viena pati likšana gulēt te neko nerisinātu.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Runājot, kā bērniņš ienāca ģimenē, stāsts atvēra durvis uz pārdzīvojumu pilnu mazā cilvēka dzīves sākumu. Ierosinātas dzemdības 36.nedēļā, bērniņš smagi saslima (sepse), mēnešiem gara antibiotiku terapija un vecāki, kas izmisīgi meklē risinājumu bērna negulēšanai un meklē kādu, kurš palīdzētu savest kārtībā dēliņa veselību. Man patiesi bija žēl mazā puisīša un ģimenes. Mēs, vecāki, pārdzīvojam pat par vismazāko bērna saslimšanu, bet šai ģimenei uzlikts liels pārbaudījums – mēnešiem gara slimošana, zāles un cīņa par bērniņa veselību. Visvairāk man kļuva žēl mammu tajā brīdī, kad uz manu ierosinājumu: “Varbūt tomēr gastroneterologu”, viņa nopūtās un balsī skanēja “cik tad var!”, esot bijuši daudzviet, dzirdējuši daudz ko. Bezspēcība, jo visbiežāk saka – samierinieties. Šī saslimšana līdzi nesa ne tikai miega grūtības. Bērna uzturs bija ierobežots un vecāki bija nedroši par piebarojumu. Mazajam puisītim lielās motorās prasmes attīstījās vēlāk, kas automātiski radīja papildu satraukumu mammai, jo “visiem ir tā, bet jums attīstās vēlāk”. Skatoties uz šo gadījumu, kā uz puzles radītu bildi, bija skaidrs, ka katram vienam puzles gabaliņam ir nozīme. Bērna veselums ir kā pulksteņa mehānisms – ja kaut viens zobrats aizķeras, pārējie nespēj pildīt savu lomu. Miega grūtības ir tikai simptoms nevis pati saslimšana.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Konsultācijas beigās sagatavoju rekomendācijas dienas ritmam, uzturam un atstāju rekomendējošu bērnu gastroenterologa apmeklējumu. Papildus sāku meklēt informāciju par bērna miega problēmām, kas rodas dēļ pārslimotas sepses. Iegūtā informācija liecināja, ka sekas var būt ilgstošas un ļoti smagas. Zarnu diskomforts un sāpes – tas atstāj iespaidu uz bērna miegu. Motorā attīstība - arī tā varēja ciest no šīs saslimšanas. Visu vakaru biju domīga, nepameta sajūta, ka nevar šo ģimeni atstāt tā – vienatnē. Nolēmu paprasīt vīram (ārsts) viņa profesionālo viedokli. Viņa pirmā reakcija apstiprināja manu pārliecību – ir jāiet pie bērnu gastroenterologa. Aizrakstīju mammai ziņu ar iedrošinājumu uzmeklēt "Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas" gastroenteroloģi Ilzi Rozenbergu. Bija nepieciešams saprast, ar ko ģimenei būs turpmāk jāsadzīvo un ko varētu mainīt. Bija jautājumi, kuri nav manā kā miega speciālista kompetencē. Piemēram, cik ilgi vēl lietot specializēto piena maisījumu? Mana iegūtā izglītība paredz, ka pie aizdomām par medicīniska rakstura jautājumiem, ir nepieciešams speciālista slēdziens. Tamdēļ, lai varētu turpināt strādāt ar nomoda – miega ritmu, bija vajadzīgs speciālista atzinums. Ģimene piekrita apmeklēt speciālistu.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Pēc kāda laika saņēmu ziņu, ka ģimene esot apmeklējusi bērnu gastroenterologu BKUS. Ārste bērna uzturam bija devusi rekomendācijas un pat pastāvēja iespēja pāriet no specializētā piena maisījuma uz parasto piena maisījumu. Daktere noņēma vecāku bažas un iedeva paļāvību. Bija jūtams, ka mammai ir atgriezusies cerība un man atlika gaidīt, kā virzīsies uz priekšu veselības aspekts kopsolī ar miega ritmu. Vēl pēc pāris nedēļām saņēmi priecīgu ziņu gan par acīmredzamiem uzlabojumiem dienas un nakts miegā, gan par veiksmīgu pāreju uz parastu mākslīgā piena maisījumu, gan ! puika bija apsēdies un sācis rāpot. Es biju saviļņota! Ne tik daudz par miegu, cik par puisīša jaunajām prasmēm un varēšanu.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Es esmu ļoti pateicīga Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu gastroenteroloģei Ilzei Rozenbergai un mazā puisīša ģimenei par uzticēšanos! Audz liels, mazais cilvēk, un nepadodies!
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Turēsim buru par saviem bērniem!
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <enclosure url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-6849330.jpeg" length="315070" type="image/jpeg" />
      <pubDate>Fri, 26 Nov 2021 23:23:46 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/miega-grutibas-ir-simptoms-gadijuma-analize</guid>
      <g-custom:tags type="string" />
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-6849330.jpeg">
        <media:description>thumbnail</media:description>
      </media:content>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-6849330.jpeg">
        <media:description>main image</media:description>
      </media:content>
    </item>
    <item>
      <title>Miega normas</title>
      <link>https://www.miegamamma.lv/miega-normas</link>
      <description>Svarīgāk par miega normām ir izpratne, kā veidojas miegs. Ritms. Nomods. Miegs. Nogurums un bioloģiskais pulkstenis.</description>
      <content:encoded>&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;h3&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Šie rādītāji ir vadlīnijas, ņemot vērā visus pasaules bērnus. Tāpēc iegaumējiet - tās ir vadlīnijas. Tikai un vienīgi. Katra ģimene, tās ritms, bērna temperamenta iezīmes uc. faktori var ietekmēt bērna gulēšanas normas. Tās var atšķirties. Galvenais rādītājs - bērna attīstība un omulība.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/h3&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div&gt;&#xD;
  &lt;a&gt;&#xD;
    &lt;img src="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/miega+normas.png"/&gt;&#xD;
  &lt;/a&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;&#xD;
&lt;div data-rss-type="text"&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Viens no biežāk sastopamajiem jautājumiem, ar ko nākas saskarties: “Cik manam bērnam ir jāguļ un vai viņam pietiek?”
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Ilgi pretojos šīs miega tabulas publicēšanai, jo tā ir tikai vadlīnija. Pie tam mazajiem zīdainīšiem mēdz izmantot citu metodiku, lai aprēķinu nomoda garumus (un tas ne vienmēr būs precīzi). Tāpēc, lūdzu, neuztveriet šo kā svarīgāko patiesību par bērna miegu.
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Runājot par to, cik daudz bērnam ir jāguļ, ir jāskatās diennakts konteksts, ņemot vērā iepriekšējo dienu un domājot par nākamo dienu. Tieši tik vienkārši un sarežģīti. Papildus tam ir jāņem vērā vēl faktori, kas veido konkrētā bērna vajadzību pēc miega:
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;ul&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Cikos piecēlās no rīta un kāds bija naktsmiegs
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Cik diendusu pēc skaita un cik garas (gan katra viena, gan summāri)
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Cikos bērns guļ diendusas un cikos iekrīt pēdējā diendusa
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Nomodu garumi un noslodzes
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Ģimenes ritms
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Bērna vecums
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Bērna gulēšanas paradumi un vēsture
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Saslimšanas
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
    &lt;li&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Un vēl virkne faktoru, kas veido miega fonu
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/li&gt;&#xD;
  &lt;/ul&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Ja man jautā, vai bērnam pietiek ar 2h miega, tad vienkāršā atbilde ir sameklējama tabulā un tam nav vajadzīgs miega konsultants. Miega konsultanta pievienotā vērtība ir spējā šos faktorus likt kopā, paturot prātā miega zinātni.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Runājot par miegu un normām, daudz svarīgāka par nogulētajām stundām, ir izpratne, kā veidojas miegs un ko vecākiem vajadzētu ievērot. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            Miegu koordinē divas lietas:
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           homostatiskais miega spiediens,
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            kas ir miega nepieciešamības palielināšanās (miegainība) laika gaitā un
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            diennakts ritms
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;span&gt;&#xD;
        
            (circadian rythm). Miegainību veicina nomods un tā laikā izmantotās aktivitātes. Diennakts ritms miega zinātnes kontekstā
           &#xD;
      &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           ir iekšējais bioloģiskais pulkstenis
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           ; tas kontrolē dažādu procesu laiku bērna ķermenī, ieskaitot bērna bioloģisko gulētiešanas laiku un bioloģisko pamošanās laiku. Bērna bioloģiskais gulēšanas un nomoda laiks ir saistīti ar spēcīgu vajadzību būt nomodā. Vispirms ir jānogurst, lai varētu gulēt. Tas nozīmē, ka, agri noliekot bērnu gulēt, tas var atspēlēties ilgtermiņā, un miega treniņi, kas notiek pēc noteikta pulksteņlaika patiesībā var būt bezjēdzīgi(un dažreiz pat kaitēt). Ir ļoti svarīgi saprast, kā darbojas diennakts ritms, lai pārliecinātos, ka jūs liekat bērnu gulēt, kad viņš/viņa ir spējīgs gulēt. 
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Diennakts ritma darbība ir kompleksa. Tā kā to regulē gaismas un tumsas iedarbība, miega laikā svarīga ir bērna istabas vide - tai jābūt aptumšotai. Šis ritms sāk konsolidēt jaundzimušā miegu naktī un modrību dienas laikā, sākot no 6-7 nedēļu vecuma (parasti tas sakrīt ar sociālās smaidīšanas sākumu). Regulāri gulētiešanas laiki parādās ap 3 – 4 mēnešiem. 6 mēnešu laikā tas kļūst par galveno spēku, kas vada bērna miega paternu. Diennakts ritms vislabāk darbojas ar regularitāti. Tas nozīmē – no rīta mosties vienā un tajā pašā laikā (pieļaujama 30 min nobīde). Optimālais mošanās laiks ir posmā 6:00 - 9:00 rītā, savukārt, uz naktsmieru ieteicams doties vakarā 19:00 - 21:00.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      
           Homeostatiskais miega spiediens un dienakts ritms ir kaut kas, ko vecāki nevar ietekmēt, bet to var izmantot, lai veicinātu labus gulēšanas paradumus. Zinot to, ka bērni spēj izturēt konkrētu nomoda garumu (savākt nogurumu), ir daudz vienkāršāk organizēt viņu nomodu noslodzi. Nomodu noslodzei ir jābūt samērīgai un vecumposmam atbilstošai, tad arī gulēšana sagādā mazāk raižu. Bet, par to, kāpēc bērni nespēj gulēt bez vecāku iesaistes, uzrakstīšu citā rakstā.
          &#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
  &lt;p&gt;&#xD;
    &lt;span&gt;&#xD;
      &lt;br/&gt;&#xD;
    &lt;/span&gt;&#xD;
  &lt;/p&gt;&#xD;
&lt;/div&gt;</content:encoded>
      <enclosure url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/IMG_2281.jpg" length="262818" type="image/jpeg" />
      <pubDate>Fri, 26 Nov 2021 22:21:44 GMT</pubDate>
      <guid>https://www.miegamamma.lv/miega-normas</guid>
      <g-custom:tags type="string" />
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/md/pexels/dms3rep/multi/pexels-photo-2547991.jpeg">
        <media:description>thumbnail</media:description>
      </media:content>
      <media:content medium="image" url="https://irp.cdn-website.com/2c593ad1/dms3rep/multi/IMG_2281.jpg">
        <media:description>main image</media:description>
      </media:content>
    </item>
  </channel>
</rss>
